/speciālists atbild/

Pašu kēksu es ietinu marlē, kuru mitrinu ar to brendiju/konjaku/kalvadosu pēc ieskatiem (viskijs neder dēļ salīdzinoši zemā cukura blīvuma); un tad šo marlējumu aptinu folijas ietvarā.
glabāju formā, kurā cepu (man ir tāda dziļa pudiņforma gandrīz A3 izmērā.)


tā kā es vismaz divkāršoju žāvaugļu proporciju puddingā, tad parasti TAS salūzt grozot. ar gadiem šim risinājums ir kļuvis vienkāršs: sagriežu jau uzreiz kvadrantos, katram kvadrantam sava marle/folija un lieki sevi nemoku ar izgrozīšanu. šādējādi arī dabistiski sadalās "kura porcija kurā pieņemšanā." piemetināšu, ka pēdējos gados pēdējo kvartu ir iepaticies apēst jāņos vai lieldienās.

jauki, ko lai saka. es šorīt vienkārši aplēju ar brendiju (tādu skaistu, dziļu, garšpilnu gruzīnieti) un ietinu folijā, atstājot uz virtuves krēsla. jo īsti formā likt atpakaļ negribas - man apaļā kūkforma vēl noderēs.
tad šodien pēc marles jāaizčāpo, lai arī - saimniecībā uz sulu spiešanas laiku tika iegādāti kvantumi Labas Marles, kura, protams, ir nolikta, lai nepazūd. lasīt - nevaram atrast jau mēnesi :)

būs labi, jamo arī nevajag katru dienu laistīt, tur tā jāmēģina izjust. katru otro- gana optimāli. galvenais, laistoties pārāk neizknakstīt rozīnes :))

un nepiesvilpties. kaut gan.... :)

es jau vakar apraudājos, ka nevaru ņemt un apēst gabaliņu!!!