18 August 2025 @ 04:59 pm
 
Ūpis, drīz otrklasnieks, brīvdienās tika pie viedpulksteņa ar sim karti.
(jā, protams, pasaulē ir daudz bērnu, kam uz pirmo klasi pērk telefonus, bet es tam neredzu nekādu jēgu, jo bērns nekur vēl nedodas viens, un vispār - ko bērns ar telefonu darīs un kāpēc? tagad pukstenis šķita tik normāla izvēle, jo beidzot jaunajā semestrī parādās iespāja (uz un no futbola) doties pašam)

tā nu svētdien vairākas reizes Viens Pats gāja uz veikalu.
un, kad viņš no tā pulksteņa zvana, tad runā tik pieklājīgi. pilnos teikumos.

ļoti interesants notikums.

// es atceros, kad mani pirmo reizi palaida uz veikalu vienu, tas bija no ģertrūdes ielas mājām aiziet uz gastronomu brīvības un lāčplēša stūrī, es visu dienu dīcu, ka noteikti kaut ko vajag pirkt, un gāju reizes piecas, man liekas, ka pat pēc kaut kā tik smieklīga kā grūbas
 
 
( Post a new comment )
[info]ernuerna on August 19th, 2025 - 08:28 am
O, vispār laba doma tāds viedpulkstenis. Man arī nešķiet, ka telefons būtu adekvāti.
Par šo reizēm arī bažījos un domāju, bet vēl ir drusku laiks. Pienāks tas brīdis, un būs risinājums. Es no vienas puses esmu par to, ka mans bērns ir tik saprātīgs, ka mierīgi aizietu pats uz dārziņu, ja es viņu no rīta ieliktu skolas autobusā un autobuss viņu izlaiž tieši pie dārziņa vārtiem. Bet nedrīkst pēc likuma.
No otras puses, histēriskas iedomas, kā gan viņa, nabadzīte, tiks galā 1. klasē un mūziķenē tajā rāmajā un maigajā pilsētiņā, kur tas pats autobuss arī pieved pie durvīm un turpat arī savāc. Kā gan?! visurtačuzagļinarkomānibērnunolaupītāji
Mani pašu uz mūziķeni laida vienu no 5 gadu vecuma. nodarbības notika jau no paša rīta, ziemās tad vēl bija tumšs. Mēs dzīvojām Jelgavas vienā galā, mūzikas skola bija cauri puspilsētai ar autobusu jābrauc un tad vel ar kājām jājiet kāds gabaliņš. Mierīgi gāju. Bet tie bija 80tie, citi laiki, cita satiksme, cits viss. Es tagad piecgadnieku nekad mūžā tādā Jelgavā vienu nelaistu, attiecīgi salīdzināšana ir neiespējama. Dzīvosim, redzēsim.
(Reply) (Thread) (Link)
mākonis debesīs[info]negaisiic on August 19th, 2025 - 09:06 pm
Mans piecgadnieks arī izteica domu, ka varētu taču braukt uz dārziņu pats, un faktiski tā arī varētu, jo dārziņš ir kādu 300 m attālumā no mājas un mēs dzīvojam izcilā mazmiestā, bet... nedrīkst.
Un tad es atceros stāstu, kā es (citā mazmiestā) kādu 3-4 gadu vecumā pēc dārziņa esot vedusi kaimiņu Jurīti (kurš bija precīzi 1 dienu vecāks par mani) puķītēs uz netālo mežiņu, un tā mēs noplaukām līdz pat krēslas laikam, jo izrādās, ka tās puķītes (vizbulītes) rudenī nezied un nevar atrast.
Bet jā, cita satiksme, pilsētās vispār cita dzīve, citas atbildības.
(Reply) (Parent) (Link)