18 August 2025 @ 04:59 pm
 
Ūpis, drīz otrklasnieks, brīvdienās tika pie viedpulksteņa ar sim karti.
(jā, protams, pasaulē ir daudz bērnu, kam uz pirmo klasi pērk telefonus, bet es tam neredzu nekādu jēgu, jo bērns nekur vēl nedodas viens, un vispār - ko bērns ar telefonu darīs un kāpēc? tagad pukstenis šķita tik normāla izvēle, jo beidzot jaunajā semestrī parādās iespāja (uz un no futbola) doties pašam)

tā nu svētdien vairākas reizes Viens Pats gāja uz veikalu.
un, kad viņš no tā pulksteņa zvana, tad runā tik pieklājīgi. pilnos teikumos.

ļoti interesants notikums.

// es atceros, kad mani pirmo reizi palaida uz veikalu vienu, tas bija no ģertrūdes ielas mājām aiziet uz gastronomu brīvības un lāčplēša stūrī, es visu dienu dīcu, ka noteikti kaut ko vajag pirkt, un gāju reizes piecas, man liekas, ka pat pēc kaut kā tik smieklīga kā grūbas
 
 
( Post a new comment )
mākonis debesīs[info]negaisiic on August 19th, 2025 - 09:06 pm
Mans piecgadnieks arī izteica domu, ka varētu taču braukt uz dārziņu pats, un faktiski tā arī varētu, jo dārziņš ir kādu 300 m attālumā no mājas un mēs dzīvojam izcilā mazmiestā, bet... nedrīkst.
Un tad es atceros stāstu, kā es (citā mazmiestā) kādu 3-4 gadu vecumā pēc dārziņa esot vedusi kaimiņu Jurīti (kurš bija precīzi 1 dienu vecāks par mani) puķītēs uz netālo mežiņu, un tā mēs noplaukām līdz pat krēslas laikam, jo izrādās, ka tās puķītes (vizbulītes) rudenī nezied un nevar atrast.
Bet jā, cita satiksme, pilsētās vispār cita dzīve, citas atbildības.
(Reply) (Parent) (Link)