Da izlasi to Liepnieka rakstu. Labs. Vari tu tur murmulēt par likuma garu, iztiesāānu pēc būtības, leģitimitāti, tagad, vēlāk, jebkad, bet realitāte ir tada, ka, ja te nāks iekšā armija, un te sanāk palikt pēc tam, kad mūsu armija ir aizgājusi, tad labāk ir vienkārši ar granātu uzspridzināties pašiem paraujot līdzi pēc iespējas vairāk to krievu urlātu nekā pašam un bērniem nonākt gūstā. TĀDA ir realitāte.
Un jā - ma ir pajāt par Dieva tiesu un vēl kādu tiesu, bet tiem urlātiem, kuri ir tā kā Ukrainā izrīkojušies ar sievietēm, ar bērniem, ar jebkuru, es varētu gan nodarīt pāri.

kad ienāks, tad arī spridzināsim. Bet, kamēr nav ienākuši, bļaustīties un spridznāties nav nepieciešams. Un labāk nekā Liepnieku es lasu Annu Neistat, Karinnu Moskaļenko u.c. juristus