05 April 2022 @ 02:08 pm
 
un vēl man nepāriet šķērmums. jau kopš svētdienas rīta. man likās, ka, nu, moš mazas paģiras no sestdienas lielā dāmu vakara (ēst un dzert un pļāpāt astoņas stundas!), tad pirmdien man likās, ka, nu, moš maza pārēšanās no svētdienas visas dienas ilguma mājas branča, tad šodien man jau ir skaidrs, ka tas ir tikai to bilžu un ziņu dēļ.
izvarot un nogalināt bērnus.
es vienkārši vairs laikam nevaru.
un būs vēl tikai sliktāk.

nedaudz palīdz ikdiena.
skatos uz saviem mazajiem surikātiem un redzu viņu mīļos, veselos, dzīvos un skaistus ķermenīšus, priecīgi skraidām pa māju. bet tad uzpeld tās fotogrāfijas.
elle
 
 
( Post a new comment )
usne[info]usne on April 5th, 2022 - 02:41 pm
jā, man ir līdzigi.
daru lietas, eju uz tikšanos un tad atmiņā uzpeld bilde ar ..
ielas vidū apraudies un turpini ceļu.

bail iedomāties, kā tas maniaku bars atgriezīsies parastā dzīvē un savu mazo bērnu drēbes mazgās veļasmašīnā, par kuras saimniekiem, taču paliks atmiņas. viņi dzīvos daudzstāvenēs blakus cilvēkiem, kuri pat nenojautīts, kam dzīvo blakus.
(Reply) (Thread) (Link)
austra[info]au on April 5th, 2022 - 02:55 pm
es nevaru paraudāt. vajadzētu, bet kaut kā. nezinu. nesanāk.
(Reply) (Parent) (Link)
cits laiks[info]siltavieta on April 5th, 2022 - 02:48 pm
man tāpat ir
(Reply) (Link)
[info]brittany on April 5th, 2022 - 03:06 pm
man tas pats - ikdiena un tad uzpeld tās bildes. gribas/vajadzēt paraudāt, bet nesanāk.
(Reply) (Link)
[info]polija on April 5th, 2022 - 03:49 pm
Es katru dienu mēģinu normāli pastrādāt, un tad atkal Twitterī pamanu tos visus murgus, vai FB. Jā - un šī na tā lieta, kur varētu/ribētu izlikties, ka mani tas neskar.
un tad paziņa ieraksta ierakstu par to, ka bezmaz tiesām jādomā, ka, ja Tu esi tādā situācijā, kā nesāpīgāk atņemt sev un bērniem dzīvību, vēlams paņemot līdzi vēl kādus no tiem kretīniem. Un atliek tam tikai piekrist.
Un jā - es sākumā kad šis viss tikai sākās, man bija līdzīgi, ka nopirkt biļetes kaut kur prom, braukt, lidot, iet kaut vai - prom.
Tad likās, ka varbūt tomēr - redz, ka cilvēki dzīvo pretojas. Jo tu neredzi to pusi, to pusi, par kuru tgd ir jau vairāki arī raksti izlasīti, ka tur visus pagrabā nedēļām, bez edamā, bez kā, kopā ar mirušajiem, utt.
Par visām pārējām šausmām, un bērniem, un sievietēm, un arī vīriešiem.
Arī ir tā, ka kamols kaklā, it kā mēģini darīt kaut ko, darīt kaut ko citu - es nezinu - vai tā jutās visi WWII sākumā?
Bezspēcīgs niknums pret to ordu - viņi tur neviens anv pelnījuši karavīra/kareivja nosaukumu, vnk noziedzinieku banda, un tādus vnk vajag nevis ņemt gūstā, bet nošaut uz līdzenas vietas. Un tas vēl būtu viņiem pārāk maigs sods.
(Reply) (Link)