vai jums ir tā, ka vakaros domājat par to, cik kaifīgi būs nākamajā rītā dzert kafiju? ka jūs jūtat tās garšu mutē? gaidāt to prieka "kicku"? man tā ir gan ar kafiju, gan ar jogu.
es nezinu, kā tā ir sanācis, bet, kopš novembra vidū man ārste atļāva vingrot, esmu iekļāvusi jogu un HIITu ikdienā. pavisam burtiski - katru dienu. sāku ar 12 minūšu jogu, bet decembri noslēdzu ar vidēji 56 minūšu treniņu katru dienu. (grūtniecības laikā jogoju tikai 30 minūtes dienā, tas man ir liels laika ieguldījuma kāpums).

iesākt dienu ar ķermeņa un galvas sakārtošanu ir mans jaunais must. varbūt tas ir visu daudzbērnu mammu must, jo, neliegšos, nav jau tā, ka ikdiena paietu, klusumā domājot par sevi. nebūt ne. ikdienas ņiguņegs ir spēcīgs un vienmēr klātesošs.

un tad es izjogojos (parasti 40 minūtes quick flow režīmā, kas paredz arī iesvīšanu), paguļu divas minūtes uz asā paklājiņa, paklausos uz apakšstāva jukujukām, un nāku lejā, gatava visus mīlēt un aprūpēt pilnīgā ommmmmā.

tā teikt - skābekļa masku uzlieciet vispirms sev.