Daugavgrīvas jūra, Ziepniekkalna mežs, galu galā tā pati uz robežas esošā Lucavsala un Zaķusala. Jā, nav izkoptas taciņas, bet nu ok, es saprotu, ka mums atšķiras izpratne kas ir daba, ja tur ir zaļš un dzīvo savvaļa, un tie nav 2 metri intensīvas ielas malā, manā grāmatā tā skaitās daba :)

ā, nu jā, man daba ir iespēja vismaz 5km iet (to Āpsis var noiet). Mēs esam gājēju ģimene :)

mēs pagaidāma rī katru nedēļas nogali turpinām kkur braukt - uz pilsētām, uz mežiem, bet mēs vazājamies riņķi ar kājām, ar velo, meklējam savas geokastītes un nekādos veikalos, restorānos, utt.. netusējam, nedrūzmējamies. Ja galīgi kkur paika beigusies, kko nopērku kkur, bet tas reti.
Katrā ziņā tā pati pierīga tā izmalta, ka vairs negribas. Plus teiksim braucot ārpus rīgas, patīk, ka var izbraukāt ar vilcienu - tur brīvdienās cilvēku maz, es vēl logu attaisu, lai gaiss būtu, ja nav. Ja piegriež, ka tikai tāpat ārā var iet tad nu kur mēs ar velo aizbrauksim vai kājām. Nav te nekā tuvu mājai - pat normāla meža nav :D A pie Daugavas promenādē brīvdienās vairāk cilvēku nekā jebkurā veikalā.
Vnk besī, ka to idiotu dēļ, kuri ierobežojums nejēdz ievērot, "netic covidam" utt., cieš visi. Tur tiešām rodas slepkavnieciskas domas.

jā, arī tas, ka pierīga apnikusi :)

Bet labi, es te hipotētiski dusmojos, jo mums ir īpašums citā novadā, uz to drīkstētu braukt.