Bet tur ar tām mājdzemdībām Latvijā kaut kas nav riktīgi. Anglijā mana valsts apmaksātā vietējās prakses vecmāte, pie kuras es esmu uzskaitē, man jautāja, vai negribu mājdzemdības, jo grūtniecība noritēja bez kādas aizķeršanās. Un te viss valsts apmaksāts - mājdzemdības, ūdensdzemdības, ūdensdzemdības mājās, atsāpinātāji, kādus vien sirds vēlas. Un vecmātes parasti ir “randomā”, kaut gan tagad sākuši praksi, ka vienu grūtnieci “paņem uz sevi” viena vecmāšu komanda, un uz dzemdībām nāks tā pati, pie kuras bija uzskaitē.
Varu tikai domāt, ka sistēma ir pietiekami atstrādāta, lai mājdzemdības nebūtu nekas ārkārtējs, riski izvērtēti, personāls apmācīts, iznākums, cik iespējams, paredzams. Bet gadīties var visādi. (Arī slimnīcā)
Starp citu, slimnīcā arī standarts ir izrakstīšana sešas stundas pēc dzemdībām. Ja vien pati nevēlies palikt ilgāk, kas arī ir vienlīdz iespējams.

nēnu par UK veselības aprūpes sistēmu jau arī COVID sakarā nekas baigi labs nav dzirdēts. Arī tur dzīvojošie nez kāpēc daudzi brauc pie ārstiem tepat LV. Nez, vai uk sistēma būtu piesaukšanas vērts piemērs..

Es domāju, ka mājdzemdības ir ok latvijā. Vnk mājdzemdībās nevar veikt akūtu ķeizaru vai strauji glābt no noasiņošanas jebkurā valstī. Nāve dzemdībās pastāv visās pusēs - mājās, slimnīcā.
Es sacepos ne jau par mājdzemdībām kā tādām, bet par neloģiskajiem argumentiem.

Latvijā arī stacionārā personāls tomēr ir jāpierunā, ja vēlas atsapināties, pat ja cilvēks ir gatavs par to maksāt pats. Arī lielajās slimnīcās. Pozu maiņa, bumbas, duša dzemdību laikā skaitās ok, viss cits jau neskaitās dabiski. Nu, plikas vaginālas dzemdības ir pareizi un tā vajag, viss cits skaitās slikti. Tāda ir tā sabiediskā doma un profesionāļi arī liela daļa domā tāpat