Bet tur ar tām mājdzemdībām Latvijā kaut kas nav riktīgi. Anglijā mana valsts apmaksātā vietējās prakses vecmāte, pie kuras es esmu uzskaitē, man jautāja, vai negribu mājdzemdības, jo grūtniecība noritēja bez kādas aizķeršanās. Un te viss valsts apmaksāts - mājdzemdības, ūdensdzemdības, ūdensdzemdības mājās, atsāpinātāji, kādus vien sirds vēlas. Un vecmātes parasti ir “randomā”, kaut gan tagad sākuši praksi, ka vienu grūtnieci “paņem uz sevi” viena vecmāšu komanda, un uz dzemdībām nāks tā pati, pie kuras bija uzskaitē.
Varu tikai domāt, ka sistēma ir pietiekami atstrādāta, lai mājdzemdības nebūtu nekas ārkārtējs, riski izvērtēti, personāls apmācīts, iznākums, cik iespējams, paredzams. Bet gadīties var visādi. (Arī slimnīcā)
Starp citu, slimnīcā arī standarts ir izrakstīšana sešas stundas pēc dzemdībām. Ja vien pati nevēlies palikt ilgāk, kas arī ir vienlīdz iespējams.