Mostas viņi visi, bet es te mīļā miera labad (lai nemostas vecākais bērns blakus istabā) esmu piekopusi taktiku “uzreiz pups!”, kā rezultātā parasta iepaijāšana vai ieucināšana vai ieglāstīšana atpakaļ miedziņā nakts laikā nestrādā. Lai gan vajadzētu. Un tad varētu vīrs ucināt, es gulēt! :)

bet tas stipri patīkami atsaucas vēlākā laika posmā ar visnotaļ patīkamu un harmonisku bērnu. Gudras grāmatas mēdz teikt, ka tā viņš iemācās būt allažiņ drošs, ka ēdens un siltums nekur nepazudīs :)

it kā, jā, bet man tas rezultējās uz 1,5 gadu pilnīgā zombijā un neapturamu ēšanu enerģijas trūkuma dēļ (kas gan ar au visticamāk nenotiks)

nu jā, es jau te vairāk no savas liela bērna pieredzes :)

ā, jā, šitais ir slidenais gājiens, pareizi. var pienākt brīdis, kad mostās 5-8 reizes naktī, šausmām beidzoties tikai beidzoties pupošanai. been there done that. bet es nenovēlu un turu īkšķus

nu mums beidzās kad es vnk biju gatava izlekt pa logu un vnk sāku mēģināt pati izgulēt pirmo savu miegu, lai bērns bļauj (respektīvi aizgāju otrā istabā, nopakojos ar austiņām, ausu aizbāžņiem, zem segas un zem spilvena, lai nedzirdētu, kamēr tobrīd vēl klāt esošā otrā pusīte cēlās un ucināja). Vnk man no tās 5x pa nakti mošanās bija jau tāda stadija, ka sapratu, ka, ja man nebūs manas 4h NONSTOP miega, es vai nu kādu nositīšu vai pati nositīšos.
Mums gan visu sačakarēja rota vakcīnas, jo 2us mēnešus bērns smuki gulēja pat 10-12h nonstop h pa nakti..

jā, tas ir iespējams, ja blakus istabā neguļ viens viegli pamodināms gandrīz-trīsgadnieks.

(pagājušo nakti aizmigu midzinot, mazākais pamodās uz ēšanu tikai piecos, nu ko - man ir bijušas astoņas stundas nonstop miega :) )

cool :)
Es šķiet pirmos pāris gadus pati modos pēc tām 4-5h augšā un tad, ja nebrēca, tad gulēju tālāk (bet tad gan, kad pamodos, ņēmu visas austiņas nost, lai vajadzības gadījumā dzirdētu).