par zīdīšanu viņai ir ļoti daudz labu padomu, par visu citu esmu ļoti skeptiska. bet mani tādu dara visi kaislīgie anti-vaxxers.

es varbūt arī esmu egoistiska, bet a) es neticu stingriem noteikumiem attiecībā uz to, kādai MAN jābūt mātei. jo īpaši internetā. b) tavam bērnam tevi vajag. ja sačakarēsi muguru un rokas, nebūsi izgulējusies un dusmīga uz savu bēbīti, kas to bērnu auklēs, audzinās un pieskatīs - Inese no interneta? diez vai. ne velti skābekļa maska katastrofās vispirms jāuzliek sev lai var izglābt bērniņu.

neiespringsti, tu savam bērnam esi vislabākā, tu viņu pazīsti vislabāk un zini, kas nepieciešams un kas lieks. mātei nav jābūt tikai mātei. ja viņa tā jūtas laimīga un labāks cilvēks, tad ok. bet tas, ka pastāv mātes varones nenozīmē, ka vienīgais pareizais veids, kā audzināt bērnu ir Upurēt VISU viņa labā. nu nav
lol

/bet man vispār šķiet, ka viens otru nesaprot. kamēr tu neesi ikdienā staipījis, piemēram, smagu bērniņu virs viduvējā, tu vari sprēgāt par to ka ir jāvingro lai mugura nesāpētu un kā viņu vajag nest slingā. kamēr nezini, kā ir tad, kad bērns visu laiku atvemj, brīnīties ko tie citi dara, jo ar mazu bērnu taču visu var paspēt. un kā neko nevar paspēt, ja, piemēram bērns viens neguļ vispār. vai brīnīties ko tie citi iespringst, ja bēbītim vāja apetīte un lēni ņemas svarā. man vispār sāk šķist, ka visvērtīgāk ir līdzcietīgi uzklausīt, nenosodīt un tad, ja iederas, pastāstīt savu pieredzi, bet pieņemt, ka tā nav piemērojama visiem citiem bērniem