otro nedēļu mājās
Pirmā doma, kad saproti, ka A. ir saslimis un kādas dienas neies dārziņā, kamēr datorā krāsies neizdarītie darbi (bez slimības lapas) un virtuvē nenomazgātie trauki, nav pārāk iepriecinoša. Otrā doma - kad saproti, kas nu ir iekrists pamatīgā, lielā, melnā bedrē, jo kā lai tiek galā ar dzīvi, ja slimnieka kopējs ir slimāks par pašu slimnieku, galva dun un skaņas no ārpasaules pienāk kā caur lielu vati, acis asaro, krūtis sēc, deguna vietā kaut kāds sāpīgs, gaisa necaurlaidīgs pūznis un kakls - kaut viņa labāk nebūtu. Trešā doma - traucējošākie simptomi ir prom, spīd saulīte, ārā temperatūra ir virs nulles, un ir palikušas vairākas tikpat kā brīvas dienas līdz dārziņa atsākšanai, vai nav jauki.

P.S. pa šo laiku A. ir pasācis teikt: Ak Dies! Āpāc!