Aizmigt vienam / Marks Veisblūts ne-e?
Šovakar atmiņā uzvirmoja kādi manas atmiņas sagrābstīti un varbūt arī pārveidoti fragmenti no jūnijā izšķirstītās grāmatiņas Marc Weissbluth - Healthy Sleep Habits, Happy Child.
Izgāju no istabas ar intervāliem, atstājot durvīs mazu šķirbiņu un piekodinot, lai guļ, un tad nācu atpakaļ.

Gaidītās un arī Marka Veisblūta aprakstītās reakcijas nebija. Tas ir, A. uzreiz neskrēja raudot un kliedzot ārā no istabas man pakaļ. Tātad nenotika, piemēram, histēriska bērna nešana atpakaļ uz gultu 142 reizes.

Pirmās dažas reizes viņš manu iziešanu izmantoja, lai atstātu savu gultiņu un lai palīstu zem segas lielajā blakus gultā, kur parasti gulšņāju es, un izskatījās samērā pamodies un uzjautrināts, un teica man Čau!.

Nākamās reizes viņš līda laukā spēlēties ar mantiņām (kurām visu dienu nebija pievērsis uzmanību), kā es ienācu, tā skrēja atpakaļ uz gultu. Nobeidzām šo vakaru ar kompromisu - es nevis gulēju blakus, bet sēdēju gultas kājgalī, kamēr A. aizmiga - kādas 20 minūtes. Tiklīdz A par daudz sāka knosīties, tā viņam saliku rokas un kājas atkal taisnas, sakārtoju segu un padraudēju, un A. arī klausīja, vai vismaz centās klausīt.