Es esmu tā mēme par “young white male with anger issues”.
Tiešām, es visu laiku esmu dusmīgs par kaut ko, nekad nevaru būt eiforiski laimīgs. Parasti, kad ēdu MDMA, kļūstu antisociāls un dusmīgs. Labi, ne vienmēr, bet gana bieži, lai naudu netērētu bezjēdzīgi.
Ja Latvijā būtu viegli pieejami ieroči, iespējams, jau sen būtu Dylann Roof 2.0 .
Es katrā cilvēkā varu atrast īpašību, kas mani sadusmo.
Esmu arī sienās izsitis vairākus caurumus.
Hate everything!