Tepat viss notiek
Tik tikko mikriņā satiku vienu pazīstamu puisi. Viņš pateica interesantu novērojumu: “pēdējā laikā jūtos tukšs.”

Tukšuma sajūtu izjūtu bieži. Visvairāk, kad ķermenis un prāts netiek nodarbināti. Es saprotu tos, kuri saka, ka nejūtas nekā, jo man arī tā ir bijis.
Kaut kāda sajūta, ka tu klīsti pa visumu. Tavām darbībām nav ne jēgas, ne seku. Nezinu, moš stulbi izklausās, bet esmu arī daudz domājis par to, kā paārtraukt šīs mocības.
Atbilde: smags darbs
Bet, ja tas nepalīdz, ir jākustās. Visu laiku jāmaina vide un apkārt esošie.
Šajā sakarā daudz “Unabomber” teiktajam piekrītu. Mēs esam tikuši pārāk tālu attīstībā, lai nejustu sekas.

Maļu uz apli. Uz apli vien, uz apli vien