Yo, reliģiski metafiziskais aspekts (vismaz manā dzīvē) deva reālu būstu, kā vesela bloķēta ikdienas dimensija. iesaku pamēģināt kaut ko, kaut kādas modernās meditācijas vai kaut ko tādu, lai varētu fleksēt šo domāšanas aspektu, es domāju ar to varētu panākt līdzīgu efektu kā pēc dievkalpojuma. tur pat nav nepieciešama ticība metafiziskajam, man šķiet tas ir tīri cilvēka apziņas moments, kas katram kaut kādā ziņā ir nepieciešams, lai vienkāršāk dīlotu ar naptveramo.

fellow katolis šeit! :D