Es biju jau aizmirsis par twelvtounu. Ja tu uzskati, ka tas ir izņēmums, tad vēlos piebilst, ka tad jau būtu par izņēmumu jāpadara visa mūzika, kuru definē konkrēta ideja un kā kopskanējums nav muzikāls (bet ir atonāls). That said, es īsti nespēju šobrīd iztēloties nevienu žanra/stila nosaukumu, ko pēc tavas definīcijas izpratnes palikt zem adionīsikās mūzikas.

Es mazliet apjuku pēdējā rindkopā, kur raksti, ka "jebkuri centieni padarīt mūziku idejiski konstruktīvu un “dziļu” nevar izdoties". Jo nākošajā teikumā atspēko sevi, sakot, ka to var paveikt ar simbolu palīdzību. Lai vai kā, tas noteikti ir viens no ceļiem, viens no rituāliem, manierēm, kā radīt reizē aizraujošu/grūvīgu/interesantu mūziku (notis), apaudzētu ar dziļu/konstruktīvu ideju/domu. Katrai grupai šis ceļš noteikti ir custom tailored, balstoties uz atšķirīgajām personībām, inteleketu/viedumu, prioritātēm, spējas menedžēt emo-lietas, spējas improvizēt un tā, kā tu uz to visu mūzikas padarīšanu skaties, kā arī daudz daudz citām niansēm. Labi, es jau aizrunājos aplinkus. Jāiet gulēt.