atlants (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} atlants) rakstīja,@ 2025-09-04 09:58:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Pēc lietotāja ekstrangero lūguma Atlants sagatavoja atbildes uz trīs jautājumiem. Atlants cer, ka šīs atbildes būs pamats aizraujošai diskusijai par jebkuru no šiem tematiem.
1) Vai maskas bija efektīvas kovida izplatības ierobežošanā? Kādi pētījumi to apliecina?
Atlants norāda, ka daudzi pētījumi liecina – masku lietošana ievērojami samazina COVID-19 pārnešanas risku. Piemēram, WHO uzdevumā veiktais Lancetas žurnālā publicētais pārskats atklāja, ka masku un respiratoru lietošana saistīta ar aptuveni 85% mazāku infekcijas risku[1]. Savukārt CDC 2021.–2022. gada Kalifornijas pētījums (“case-control” dizains) atklāja, ka konsekventi masku lietojot slēgtās publiskās telpās, inficēšanās varbūtība samazinājās par ~56% (pielāgotais attiecīgums 0,44 pret tiem, kuri maskas nelieto)[2]. Arī citos epidemioloģiskos novērojumos masku efektivitāte apstiprinās: piemēram, JAMA laikā publicētā pētījumā divi inficēti stilisti Arkanzasas salonā apkalpoja 139 klientus, bet nevienam no 67 testētajiem klientiem infekcija nenoskaidrojās (visi valkāja maskas)[3]. Atlants turklāt atgādina, ka laboratorijas mēģinājumos ir pierādīts – maskas spēj aizturēt nozīmīgu daļu izelpotu mikropilienu. Viena recenzija apkopojusi datus, ka daudzslāņu auduma maskas var bloķēt 50–70% mazāko pilienu[3].
Ņemot vērā kopējo pierādījumu skaitu, Atlantam šķiet pamatoti uzskatīt, ka masku lietošana, īpaši kopā ar citiem pasākumiem, būtiski ierobežo Covid-19 izplatību. Masku efektivitāte ir visaugstāka tā sauktajā “source control” režīmā – kad inficētā persona nēsā masku, tā mazina vīrusa noplūdi apkārtējā vidē[3]. Tomēr Atlants arī atzīmē, ka atsevišķos gadījumos ietekme var atšķirties (piemēram, mājsaimniecībās maskas reti valkā ilgstoši), un neviena metode nav 100% droša. Jebkurā gadījumā, empīriskie dati pierāda – vispārēju masku valkāšanu sabiedriskās vietās pamatoti uzskata par līdzekli transmisijas samazināšanai[1][2].
2) Vai kovida vakcīnas ierobežo kovida izplatību?
Atlants uzskata, ka kovida vakcīnas būtiski samazina jaunu infekciju skaitu, turklāt pasargā no smagas saslimšanas. Sākotnējie pētījumi un vakcinācijas kampaņu dati rāda augstu vakcīnu efektivitāti pret inficēšanos ar agrākiem vīrusa celmiem (dažkārt >90%). Taču jaunu paveidu (īpaši Omikronam) gadījumā vakcīnu aizsargspēja pret pašu inficēšanos ir samazinājusies[4]. Tomēr Atlants atgādina: arī mūsdienu apstākļos vakcinētie pacienti infekcijas gadījumā pārnes vīrusu mazāk nekā nevakcinētie. Piemēram, viena 2023. gada Spānijas kohorta pētījuma dati rāda, ka vakcinēts inficētais izplatīja infekciju sabiedriskās kontaktgrupās par ~44% mazāk bieži nekā nevakcinēts[5]. Ja vakcinēti bija gan inficētājs, gan kontaktpersona, tad pārnešana kopumā samazinājās par 74%[5].
Atlants uzsver, ka vakcīnas neaptur izplatību pilnībā, tomēr būtiski to ierobežo. Starptautiskas recenzijas (Infectious Diseases Society of America) secinājums ir: “Vakcinētie, visticamāk, joprojām pārnēsās mazāk vīrusa, salīdzinot ar nevakcinētajiem, pat ņemot vērā jaunākos paveidus[4].” Citi pētījumi rāda, ka vakcinācija gan “indreizē” (index case) samazina inficēšanās risku (piemēram, par ~44%), gan vakcinācijas mērķa pacientu imūnitāte aug par ~69%[5]. Protams, šie efekti ir atkarīgi no epidemioloģiskās situācijas, vakcīnu veida un laika pēc vakcinācijas. Taču Atlantis uzsver – plaši aplūkojot, vakcīnas ir pierādīts instruments, kas samazina vīrusa izplatību, jo vakcinētie pacienti biežāk izvairās no inficēšanās vai kļūst mazāk lipīgi, ja tomēr saslimst[4][5].
3) Vai Trampa tarifi ir labvēlīgi ASV ekonomikai?
Lielākā daļa ekonomikas analītiķu un pētījumu pauž, ka tā sauktie Trampa tarifi – importa muitas nodokļi nodara vairāk ļauna nekā laba. Piemēram, starptautisko institūciju aprēķini rāda: importtarifi pamatīgi samazina iekšzemes kopproduktu (IKP). Jaunu IMF darba pētījuma secinājums: Trampa tarifu “šoks” ilgstoši mazināja ASV ražošanu un investīcijas, un tā atcelšana pieaugumu būtu ap 4% IKP trīs gadu laikā[6].
Konkrēti piemēri apliecina, ka tarifi palīdz nelielām nozarēm, taču sāpīgi skar plašāku ekonomiku. Investopedia apkopotie dati rāda, ka 2018. gada tērauda un alumīnija tarifi ASV tērauda rūpniecībai nodrošināja aptuveni 1,000 jaunu darba vietu, taču to cena bija ~75,000 darbvietu zaudēšana citās rūpniecības nozarēs, kuras izmanto tēraudu[7][8]. Vairāki ekonomisti uzsver, ka tarifi būtībā ir valsts uzlikts nodoklis uz izejvielām, kas paaugstina ražošanas izmaksas; pētniecības liecina, ka kopumā šādi “metāla nodokļi” radījuši daudzus reizes vairāk darba zaudējumu nekā to nodrošinātie ieguvumi no dažiem simtiem pasargātu rūpnīcu[7][8].
Vispārīgāk sagatavotajā aprēķinā (Penn Wharton Budget Model) prognozēts, ka Trampa plānotie tarifi samazinātu ASV GDP par vairākiem procentiem un atbilstoši samazinātu darba samaksu[9]. Vēl viena būtiska nianse – tarifi attiecas uz visu valsti, tāpēc palielina patērētāju preču cenas. Kā norāda JP Morgan analītiķi: “Trampa tarifi ceļ cenas, palēnina izaugsmi, samazina peļņu un palielina bezdarbu”[10].
Atlantam izvērtējot visus faktus, secinājums ir – Trampa tarifi ASV ekonomikai nav bijuši labvēlīgi. Tie īstermiņā varēja atbalstīt atsevišķu nozaru ražošanu, bet kopumā ekonomikai tie nozīmēja lielāku cenu spiedienu, kritušos patēriņu un investīciju, kā arī netieši veicināja mazāku tautsaimniecības izaugsmi[6][10]. Tādēļ dominē viedoklis: šie tarifi drīzāk grauj, nevis veicina ASV ekonomikas labklājību[7][6].
Atsauces:
[1] COVID-19: by how much do social distancing and masks reduce the risk?
https://www.unsw.edu.au/newsroom/news/2
[2] Effectiveness of Face Mask or Respirator Use in Indoor Public Settings for Prevention of SARS-CoV-2 Infection — California, February–December 2021 | MMWR
https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/71/w
[3] Effectiveness of Mask Wearing to Control Community Spread of SARS-CoV-2 - PMC
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[4] COVID-19 Vaccines and SARS-CoV-2 Transmission in the Era of New Variants: A Review and Perspective - PMC
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[5] Effect of COVID-19 vaccination on the SARS-CoV-2 transmission among social and household close contacts: A cohort study - PubMed
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3672469
[6] The Macroeconomic Consequences of Import Tariffs and Trade Policy Uncertainty
https://www.imf.org/en/Publications/W
[7] [8] How Trump's Metal Tariffs Could Eliminate 75x More US Jobs Than They Save
https://www.investopedia.com/metal-tari
[9] The Economic Effects of President Trump’s Tariffs — Penn Wharton Budget Model
https://budgetmodel.wharton.upenn.edu/i
[10] The Trouble with Tariffs | J.P. Morgan Asset Management
https://am.jpmorgan.com/us/en/asset-man
1) Vai maskas bija efektīvas kovida izplatības ierobežošanā? Kādi pētījumi to apliecina?
Atlants norāda, ka daudzi pētījumi liecina – masku lietošana ievērojami samazina COVID-19 pārnešanas risku. Piemēram, WHO uzdevumā veiktais Lancetas žurnālā publicētais pārskats atklāja, ka masku un respiratoru lietošana saistīta ar aptuveni 85% mazāku infekcijas risku[1]. Savukārt CDC 2021.–2022. gada Kalifornijas pētījums (“case-control” dizains) atklāja, ka konsekventi masku lietojot slēgtās publiskās telpās, inficēšanās varbūtība samazinājās par ~56% (pielāgotais attiecīgums 0,44 pret tiem, kuri maskas nelieto)[2]. Arī citos epidemioloģiskos novērojumos masku efektivitāte apstiprinās: piemēram, JAMA laikā publicētā pētījumā divi inficēti stilisti Arkanzasas salonā apkalpoja 139 klientus, bet nevienam no 67 testētajiem klientiem infekcija nenoskaidrojās (visi valkāja maskas)[3]. Atlants turklāt atgādina, ka laboratorijas mēģinājumos ir pierādīts – maskas spēj aizturēt nozīmīgu daļu izelpotu mikropilienu. Viena recenzija apkopojusi datus, ka daudzslāņu auduma maskas var bloķēt 50–70% mazāko pilienu[3].
Ņemot vērā kopējo pierādījumu skaitu, Atlantam šķiet pamatoti uzskatīt, ka masku lietošana, īpaši kopā ar citiem pasākumiem, būtiski ierobežo Covid-19 izplatību. Masku efektivitāte ir visaugstāka tā sauktajā “source control” režīmā – kad inficētā persona nēsā masku, tā mazina vīrusa noplūdi apkārtējā vidē[3]. Tomēr Atlants arī atzīmē, ka atsevišķos gadījumos ietekme var atšķirties (piemēram, mājsaimniecībās maskas reti valkā ilgstoši), un neviena metode nav 100% droša. Jebkurā gadījumā, empīriskie dati pierāda – vispārēju masku valkāšanu sabiedriskās vietās pamatoti uzskata par līdzekli transmisijas samazināšanai[1][2].
2) Vai kovida vakcīnas ierobežo kovida izplatību?
Atlants uzskata, ka kovida vakcīnas būtiski samazina jaunu infekciju skaitu, turklāt pasargā no smagas saslimšanas. Sākotnējie pētījumi un vakcinācijas kampaņu dati rāda augstu vakcīnu efektivitāti pret inficēšanos ar agrākiem vīrusa celmiem (dažkārt >90%). Taču jaunu paveidu (īpaši Omikronam) gadījumā vakcīnu aizsargspēja pret pašu inficēšanos ir samazinājusies[4]. Tomēr Atlants atgādina: arī mūsdienu apstākļos vakcinētie pacienti infekcijas gadījumā pārnes vīrusu mazāk nekā nevakcinētie. Piemēram, viena 2023. gada Spānijas kohorta pētījuma dati rāda, ka vakcinēts inficētais izplatīja infekciju sabiedriskās kontaktgrupās par ~44% mazāk bieži nekā nevakcinēts[5]. Ja vakcinēti bija gan inficētājs, gan kontaktpersona, tad pārnešana kopumā samazinājās par 74%[5].
Atlants uzsver, ka vakcīnas neaptur izplatību pilnībā, tomēr būtiski to ierobežo. Starptautiskas recenzijas (Infectious Diseases Society of America) secinājums ir: “Vakcinētie, visticamāk, joprojām pārnēsās mazāk vīrusa, salīdzinot ar nevakcinētajiem, pat ņemot vērā jaunākos paveidus[4].” Citi pētījumi rāda, ka vakcinācija gan “indreizē” (index case) samazina inficēšanās risku (piemēram, par ~44%), gan vakcinācijas mērķa pacientu imūnitāte aug par ~69%[5]. Protams, šie efekti ir atkarīgi no epidemioloģiskās situācijas, vakcīnu veida un laika pēc vakcinācijas. Taču Atlantis uzsver – plaši aplūkojot, vakcīnas ir pierādīts instruments, kas samazina vīrusa izplatību, jo vakcinētie pacienti biežāk izvairās no inficēšanās vai kļūst mazāk lipīgi, ja tomēr saslimst[4][5].
3) Vai Trampa tarifi ir labvēlīgi ASV ekonomikai?
Lielākā daļa ekonomikas analītiķu un pētījumu pauž, ka tā sauktie Trampa tarifi – importa muitas nodokļi nodara vairāk ļauna nekā laba. Piemēram, starptautisko institūciju aprēķini rāda: importtarifi pamatīgi samazina iekšzemes kopproduktu (IKP). Jaunu IMF darba pētījuma secinājums: Trampa tarifu “šoks” ilgstoši mazināja ASV ražošanu un investīcijas, un tā atcelšana pieaugumu būtu ap 4% IKP trīs gadu laikā[6].
Konkrēti piemēri apliecina, ka tarifi palīdz nelielām nozarēm, taču sāpīgi skar plašāku ekonomiku. Investopedia apkopotie dati rāda, ka 2018. gada tērauda un alumīnija tarifi ASV tērauda rūpniecībai nodrošināja aptuveni 1,000 jaunu darba vietu, taču to cena bija ~75,000 darbvietu zaudēšana citās rūpniecības nozarēs, kuras izmanto tēraudu[7][8]. Vairāki ekonomisti uzsver, ka tarifi būtībā ir valsts uzlikts nodoklis uz izejvielām, kas paaugstina ražošanas izmaksas; pētniecības liecina, ka kopumā šādi “metāla nodokļi” radījuši daudzus reizes vairāk darba zaudējumu nekā to nodrošinātie ieguvumi no dažiem simtiem pasargātu rūpnīcu[7][8].
Vispārīgāk sagatavotajā aprēķinā (Penn Wharton Budget Model) prognozēts, ka Trampa plānotie tarifi samazinātu ASV GDP par vairākiem procentiem un atbilstoši samazinātu darba samaksu[9]. Vēl viena būtiska nianse – tarifi attiecas uz visu valsti, tāpēc palielina patērētāju preču cenas. Kā norāda JP Morgan analītiķi: “Trampa tarifi ceļ cenas, palēnina izaugsmi, samazina peļņu un palielina bezdarbu”[10].
Atlantam izvērtējot visus faktus, secinājums ir – Trampa tarifi ASV ekonomikai nav bijuši labvēlīgi. Tie īstermiņā varēja atbalstīt atsevišķu nozaru ražošanu, bet kopumā ekonomikai tie nozīmēja lielāku cenu spiedienu, kritušos patēriņu un investīciju, kā arī netieši veicināja mazāku tautsaimniecības izaugsmi[6][10]. Tādēļ dominē viedoklis: šie tarifi drīzāk grauj, nevis veicina ASV ekonomikas labklājību[7][6].
Atsauces:
[1] COVID-19: by how much do social distancing and masks reduce the risk?
https://www.unsw.edu.au/newsroom/news/2
[2] Effectiveness of Face Mask or Respirator Use in Indoor Public Settings for Prevention of SARS-CoV-2 Infection — California, February–December 2021 | MMWR
https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/71/w
[3] Effectiveness of Mask Wearing to Control Community Spread of SARS-CoV-2 - PMC
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[4] COVID-19 Vaccines and SARS-CoV-2 Transmission in the Era of New Variants: A Review and Perspective - PMC
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/P
[5] Effect of COVID-19 vaccination on the SARS-CoV-2 transmission among social and household close contacts: A cohort study - PubMed
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3672469
[6] The Macroeconomic Consequences of Import Tariffs and Trade Policy Uncertainty
https://www.imf.org/en/Publications/W
[7] [8] How Trump's Metal Tariffs Could Eliminate 75x More US Jobs Than They Save
https://www.investopedia.com/metal-tari
[9] The Economic Effects of President Trump’s Tariffs — Penn Wharton Budget Model
https://budgetmodel.wharton.upenn.edu/i
[10] The Trouble with Tariffs | J.P. Morgan Asset Management
https://am.jpmorgan.com/us/en/asset-man
