Dažiem Maska pielūdzējiem, šķiet, ir radies priekšstats, ka Maska kritķiem pret Masku ir kaut kāds akls naids, neskatoties uz visiem viņa "labajiem darbiem". Bet patiesībā Maska kritiķiem ir daudz iemeslu viņu kritizēt par kaitējumu, kuru viņš nodara. Es drīzāk teiktu, ka daži Maska pielūdzēji ir akli savā mīlestībā pret viņu, jo uz viņiem ir iedarbojusies Maska propaganda.

Tesla, SolarCity un SpaceX līdz 2015. gadam bija saņēmuši vismaz 4,9 miljardus dolāru valsts subsīdiju dažādos veidos – federālās un štatu dotācijas, nodokļu atlaides, pircēju atbalsts. Tesla Gigafactory vien saņēma 1,3 miljardus dolāru no Nevadas štata. Tāpat katrs Tesla pircējs saņēma 7500 dolāru federālo atlaidi, kas netieši veicināja privāto automašīnu izplatību, nevis sabiedriskā transporta attīstību.

Hyperloop tika pasniegts kā revolucionārs transporta risinājums, bet realitātē tas nekad netika attīstīts – ne tika būvēti maršruti, ne reāli testi. Projekts tika plaši reklamēts tieši tajās teritorijās, kur tika plānoti sabiedriskā transporta attīstības projekti, piemēram, Kalifornijas ātrvilciens. Rezultātā sabiedrības un politiķu atbalsts tika novirzīts uz ilūziju, ka “drīz būs kas labāks”, un reālie projekti tika aizkavēti vai diskreditēti. Lasvegasas “Loop” jeb Boring Company tunelis ir vēl viens piemērs. Tika iztērēti aptuveni 50 miljoni dolāru publisko līdzekļu, lai izbūvētu pazemes tuneli, kurā brauc Tesla automašīnas ar šoferiem – nevis metro, bet Uber ar LED gaismām. Sākotnējie solījumi par ātrumu, automatizāciju un caurlaidību netika īstenoti.

SpaceX ir ieguvis vairāk nekā 10 miljardus dolāru federālo līgumu no NASA un ASV Aizsardzības departamenta. Lai arī daļa šo līdzekļu ir tehnoloģiski nozīmīgi, tas nostiprina Maska lomu kā valsts sponsorēta uzņēmēja, nevis tirgus ģēnija. Tikmēr sabiedriskā transporta infrastruktūra – metro, vilcieni, sabiedriskais transports – ASV joprojām cieš no hroniska nepietiekama finansējuma.

Milzīgās subsīdijas un politiskā iecietība pret Elona Maska projektiem ilustrē prioritāšu novirzīšanos – no kopējā labuma uz privātiem solījumiem par nākotni, kas bieži vien izrādās tukšs PR vai “powerpoint” līmeņa futūrisms. Tikmēr reālajai infrastruktūrai, zinātnei un sabiedrībai būtiskām sistēmām trūkst līdzekļu un uzmanības.