Pedējo dienu laikā TV noskatījos divas, manuprāt, ārkārtīgi labas dokumentālās filmas par Krieviju: - viena par oligarhu rašanos Krievijā, to spožākajiem un ne tik spožajiem laikiem; - otra par atomzemūdeni Kursk. Pirmo reizi pārņēma tādas kā strausiskas sajūtas: labāk neredzēt un nedzirdēt to ārprātu, kas tur darās. Paskatoties kartē saprotu, ka tas viss nemaz tik tālu nav no manis, un man šķiet, ka arī karstais ūdens manā dzīvoklī tiek sildīts ar Krievijas dabasgāzi (iespējams). Un trakākais ir tas, ka Pasaule, merkantilu un pragmatisku apsvērumu vadīta, ļauj tiem maniakiem darīt ko grib. Cinisku melu un varas uzurpcijas ziņā Krievija ir cienīga ASV partnere.