droši vien, bet uz sitienu prātā nāk tikai atgadījums, kad rokās nonāca vienas lugas tulkojuma eksemplārs. pat pavirši to pāršķirstot, uzacīm bij, ko kustēties. palūdzu iespēju tekstu kaut nedaudz savest kārtībā, un, ķerot tikai aļó vietas, katrā lappusē bija kas sarkans. ok, runa par plaģiātu. es vēl tiktāl neesmu ticis. diezgan drīz bija skaidrs, ka tulkots vismaz no diviem avotiem. vai, kā saka rietrumu latvieši, no kārtīga šizofrēniķa. viss liecināja, ka atsevišķi gabaliņi švaki un mokoši tulkoti no oriģinālvalodas, bet tad, pieņemsim, laika trūkuma dēļ pārlekts uz jau esošu šīs lugas tulkojumu citā, pazīstamākā valodā. un tāda, lūk, mozaīka atstāta. un ne lūdzu, ne paldies „starptulkotājam”. bet es to galīgi bez akmentiņa lingā, vnk inčīgs piedzīvojums, un visi palika dzīvi, turklāt es pats arī noteikti esmu kaut ko plaģiarizējis, bet tai virzienā piektdienas pēcpusdienā negribas domāt.