Tāpēc varbūt Latvija ir tāda absurdu pilna nejēdzību bedre, kurā neviens neko nedara, lai izmainītu situāciju.

Man tiešais priekšnieks ir vislielākā uzticības persona, kas visvairāk palīdzējis manā izaugsmē. Visprasmīgāk norādījis uz manām kļūdām un devis visas iespējas tās labot. Ja kāds no cibas pasūdzētos viņam, ka es slikti esmu kaut kur uzvedies, tad saruna ar viņu būtu daudz jēgpilnāka nekā visi cepeši cibā. Es saprotu, ka arī minētajā gadījumā tas apmēram tā norisinājās.

Varbūt šis gadījums pat bija tā atskārsme, kas ļāva cibai veiksmīgi funkcionēt vēl vairākus gadus, jo cibiņi sāka labāk uzvesties. Bet tagad atkal sāk pieciest akā kakātājus, ka nu jau šķiet iet uz galu, ja kāds neiejauksies.