Domāt, ka Krišjānis Lācis ir burtiski Kadirovs liecinātu par delūziju. Es izceļu Lāča un viņam līdzīgo argumentāciju par to, ka LGBT un homofobija vispār nepastāv *pēc būtības*. Kadirovs, protams, nav vienīgais, bet kalpo par piemēru, kur šāda argumentācija var novest. Tagad saprati, vai vēl kaut ko man piedēvēsi?