Es īsti neredzu jēgpilnu virzienu, kurā mēs šo diskusiju varam turpināt. Šis tavs komentārs ir pēc būtības tikai tavi pieņēmumi un iedomas par procesu, nevis argumenti. No kurienes tev ir šis priekšstats? Personīga saskarsme ar situāciju, padziļināta pētniecība par dzimuma disforiju, vai tomēr pa ausu galam saklausītu baumu apkopojums?