Paldies par komentāru. Es, protams, piekrītu, ka "raksts ir stulba, melīga propaganda". Kā gan citādi? Raksts taču publicēts labējo izdevumā "Post Millennial", tāpēc būtu muļķīgi pieņemt, ka tāds atstāstījums nebūs ideoloģiski iekrāsots. Arī tēvs šajā stāstā nav neitrāls vērotājs, kas atstāsta sausus faktus. Tēvs nevar būt neitrāls (pēc definīcijas). Var jau būt, ka tēvs ir rīkojies neģēlīgi attiecībā uz bērna situācijas publiskošanu, bet neesmu drošs, ka varu viņu kā īpaši par to nosodīt, jo nebūt neesmu pārliecināts, ka viņa situācijā nerīkotos līdzīgi. Pilnīgi pietiek ar Jūsu atreferēto punktu №1 ["tiesa nolemj, ka šim bērnam pašam ir tiesības dot piekrišanu ārstēšanai. Tas atbilst Kanādas likumdošanai, kas paredz bērniem šādas tiesības pie nosacījuma, ka bērnam izskaidroti riski un iespējamās sekas (..)"]. Te jāatgriežas pie Jūsu izteiktā vērtējuma: "raksts ir stulba, melīga propaganda". Kā jau teicu, ne īpaši iebilstu pret šādu vērtējumu. Bet Jūsu atreferējums šķietami implicē, ka tiesa šeit ir bezkaislīgs vidutājs, kas neizdara vērtību spriedumus. Tam, savukārt, nevaru piekrist. Piemēram, punktā №3 izteikts pieņēmums, ka runa ir par "14 year old transgender boy". Šāds skaidrojums tiek vienkārši pieņemts kā pamatpostulāts. Uz šī pieņēmuma pamata tiesa būvē arī savu spriedumu, kas vēršas pret bērna tēvu. Jūs, šķiet, šo aksiomu arī pieņemiet, bet mūsu ceļi šeit šķiras.