paldies. pašā saknē jautājums, vai melnādainie pastrādā noziegumus tāpēc, ka viņi ir melnādainie, vai tāpēc, ka nicinātu un apspiestu ļaužu grupa (manuprāt, likumsakarīgi) nespēs labi funkcionēt sabiedrībā.

autore atsaucas uz 2019. gada pētījumu, sakot, ka "the more frequently officers encounter violent suspects from any given racial group, the greater the chance that a member of that group will be fatally shot by a police officer".

neesmu speciālists, bet kad kādu nošauj, viņš nevis maģiski pakrīt zem ieroča, bet gan ir uzmeklēts un izsekots, viņam ir pievērsta uzmanība (tas vismaz netieši attiecas arī uz augsto noziedzības līmeni, cf. tieslietu sistēmas daļu rakstā, kuru iemetu). rasisms pēkšņi neparādās, kad cilvēks jau ir zem tēmekļa. tāpat jautājums par to, kādus noziegumus vispār uzskata par svarīgiem, ielikšu atsevišķi vienu komentāru par tēmu.

visbeidzot arī ētiska problēma, minētā pētījuma autori norāda, ka "data are too uncertain to draw firm conclusions". bet wsj raksta autore to nenorāda.

tā citādi argumenti neslikti, bet raksta pamatā esošā attieksme, ka "cilvēkam vienmēr ir izvēle", vienkārši nesaskan ar manu pārliecību (varbūt citā komentārā ielikšu par to lirisku atkāpi).