Mans skats no malas vedina uz aizdomām, ka tā ir parasta fakapu ķēdes reakcija, kas principā nav sveša sistēmu ieviešanai, pie kuras kā katalizators ir klāt stāvējusi publiskā sektora pārvaldības (kontraktēšana, piegādātāja uzraudzība, projektu vadība) tradīcija.

Iespējams, ka pēdējā brīža jauninājumiem nebija labas alternatīvas, jo piecas minūtes pirms pēdējā brīža atklājās kritiskas kļūdas. Un tik vēlu tās atklājās tāpēc, ka izstrāde bija ievilkusies, testi arī (vai arī kārtīgu testu nebija), bet superreģistra klajā laišanu atlikt nevarēja, jo ir tak sasolīts, bet contingency plānus ar fall-back operācijām netaisa, vai arī nespēj (vai arī negrib, jo tad var tikt apdraudēts amats) tos iedarbināt pareizajā brīdī.

Ja kādam Krievijā ir iedota atbildība par šo vēlēšanu čakarēšanu LV, tad šis kāds, vispādi citādi ne pirkstu nepakustinot, var mierīgi kvernēt, kājas uz galda saslējis, un dzejot atskaiti par to, kā izdevās izjaukt vēlēšanu paziņojumu piegādi, un arī vēlētāju reģistru pēdējā brīdī.