Bet sevis pavairpšana jau kā reiz tiek noliegts kā viens no risinājumiem. Rietumu pasaulē. Paradoksāli, ka bnabadzīgajā postsov Polijā politiķi ir vairāk ķērušies pie praktiskiem risinājumiem kā pavairot un atvieglināt ģimeņu esamību, nekā pārtikušajā Rietumeiropā, kur ar to vispār nevajadzētu būt problēmai, ne? Izrādās, ka bagātajos Rietumos nav tautas, kas spētu kontiuēt esošo labklājību, jo līdz ar labklājības kultu nāk līdzi aizmiršana par vecajām labajām vērtībām, kas nodrošina basic izdzīvošanu. Un migrantu miljoni tiek redzēti kā risinājums tikai pilnīgi akliem, datoru ekrānu apžilbinātiem cilvēciņiem, kas neredz kā tas esenciāli maina visu pašreizējo situāciju un nebūt ne labklājības pavairošanas virzienā.
Nav jābūt nacionālistam, diktam traibālim, la tas nebūtu saprotams no tīri pramatiska rakursa. Migrācija no svešādām kultūrām priekš mums pamatā ir net deficite un vietējās kultūras, darba ētikas un ētikas vispār iznīkums. Pēc 50 gadiem tādā Zviedrijā vairs nebūs tā ētika, kas panākusi to, kas radījusi šo viņu "toleranto" kultūru. Būs atpakaļ pa 500 gadiem.