Kamēr vien saglabājas ilgtspējīga (ha!) ekonomiski aktīvo vs ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju proporcija, populācija drīkst sarukt. Un par mūžīgo pieaugumu es piekrītu, tas ir neobligāts. Taču mūsu sabiedrība ne tikai rūk, bet arī noveco, un sociālās aizsardzības (servisi) metodes nav šādiem apstākļiem piemērotas. Līdz ar to, status quo sociālo servisu jomā nodrošināt nevar.

Otra nelaime ir tā, ka valsts nesarūk proporcionāli iedzīvotāju skaita sarukumam, līdz ar to slogs uz nodokļu maksātājiem (pie kuriem es neskaitu no budžeta saņemto ienākumu daļas atmaksātājus, lai arī tīri tehniski viņiem arī kaut kādi nodokļi aug) pieaug.

No vienas puses, proporcijas mainīšanai dažādas intensitātes metožu ir gana, no otras, tās, savā vairumā, ir gana radikālas, tā ka, domāju, kamēr pilnā ātrumā neietrieksimies betona sienā, pūšanas process turpināsies kā līdz šim.