piemēram, tagad beidzot meģinās sākt apvienot universitātes, un jau ir neliela čīkstēšana par kaut ko tik loģisku un pašsaprotamu kā RPIVAS pievienošanu LU, iedomājies, kāda būs brēkšana, ja mēģinās uz priekšu pavirzīt pārējo plānu (http://pietiek.com/raksti/reorganizacija_vai_latvijas_universitates_glabsana_no_bankrota). un tas ir neatliekams plāns, ar šo kategoriski nedrīkst kavēties, bet kavēšanās pavisam noteikti būs.
brexits mums tepat maz iemācīs par birokrātu deep state apiešanu vai izkonkurēšanu, tas būs ļoti nogurdinošs process ar lielu birokrātu iesaisti. ja Trampam kaut kā mistiskā veidā izdosies tikt cauri birokrātu bremzēm, tad no tā metodēm varēs mācīties, tikai jau iztrūkst tik būtisks strukturālo pārmaiņu elements kā viens harizmātisks personāžs (vai vairāki), kurš čenelotu plašāku noskaņojumu. par individuāliem autohtoniem personāžiem, kuri tautas acīs būtu apveltīti ar gana lielu autoritāti un leģitimitāti lietu izveikšanai LV es vairs sen neticu. paskaties, kas notiek, ja kāds mēģina reformēt VID, tā ir visās nozarēs. jā, latviešiem kādreiz bija šādi personāži, gan pirms valsts, gan demokrātiskās valsts laikā (Čakste), bet no jaunajiem (post-atmodas) es neredzu nevienu ar pietiekamu autoritāti un leģitimitāti apveltītu, kurš spētu caursist birokrātu mūri un bremzes.