Pilnu taksonomiju nesastādīšu, tomēr pāris neformālās loģikas kļūdas minēšu:

1) Piedēvēt uzskatus, kurus autors nav paudis = straw man. Manuprāt, autors nav paudis uzskatu, ka "bērnu audzināšana ticīgu vecāku ģimenēs pārkāpj bērnu fundamentālās tiesības uz reliģijas brīvību". Oriģinālrakstā tika pausts daudz kvalificētāks uzskats.
2) Mr Logins apgalvo: "ir gadījumi, kad (..) reliģiskās pašnoteikšanās tiesības tiek pārkāptas" - ja jau piekrīt, ka šādi gadījumi pastāv, tas ir atklātā pretrunā ar nostāju visā pārējā rakstā. Internal contradiction.
3) "Taču jautājums par to, kas tieši ir psiholoģiska vai fiziska trauma, ir jāatstāj speciālistu ziņā". Arguments no autoritātes. Tipiska kļūda, kas tiek apskatīta visos kritiskās domāšanas ievadkursos.
4) "Ingmārs Freimanis uzskata, ka (ii) reliģiska audzināšana atstāj sliktas sekas cilvēku dzīvēs." Atkal piedēvē uzskatus, kurus nevaru saskatīt oriģinālrakstā. Mr Freimanis, manuprāt, uzskata, ka atsevišķi reliģiskie uzskati atstāj sliktas sekas, atsevišķi ir neitrāli, atseviški atstāj pozitīvu iespaidu. Autors norāda, ka nelaime ir uzskatu pieņemšana dogmatiski, bez izvērtēšanas - atsaucoties uz reliģisku autoritāti.
5) "Kārtīgs Bībeles tekstu ekzeģēts var pierādīt, ka šāda tēze ne tikai nav izsecināma, bet arī nekādā ziņā nesaskan ar Bībelē lasāmo." No true Scotsman. Piedevām vēl red herring, jo šis jautājums nav diskusijas pamatā.

Visproblemātiskākā ir kļūda nr. 2. Ja jau tas ir iespējams, tad autors zināmā mērā ir piekritis Freimaņa uzstādījumam - viss pārējais viņa teiktais ir automātiski problemātisks neapskatot "jautājum par to, kas tieši ir psiholoģiska trauma". Ja jau pastāv "stingri un zinātniski pamatoti kritēriji, lai noteiktu, kad bērns ir traumēts un kad nav", tieši tam būtu jābūt diskusijas pamatā.