par to pašu...
ne par seksu - par audzināšanu un mācīšanu. cik daudz mums ir tiesības līst otra dzīvē un mācīt viņa bērnus un vai vajag to darīt vispār? un ja vajag - kāda brīdī un kādā izpildījumā? vai tas ir gana taktiski un vai gadījumā šadā brīdī mēs neaizskaram mammas/lauvenes jūtas? Vai mēs varam mērīt visu pēc vienas mērauklas, kas ir subjektīvi pareizā? vai ir kāds, kurš visu zina labāk?

vai tā ir? un vai tieši tas, ko mēs zinam ir pareizākais? un - vai mūsu padoms vienmēr ir vietā un laikā?