artija's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 8 most recent journal entries recorded in artija's LiveJournal:

    Thursday, September 14th, 2006
    9:12 pm
    eh
    nav laika...nemaz...nu kas i - kad ir beidzot sanācis viss, lai sāktos savs bizness, pamatdarbā notiek nenormālie top sales of the week, month, etc... es sparotu to visu protams, bet gribas jau arī sev kaut ko:( stulbi, ka nevar atļauties mest veco pie malas, sākt jauno - slikti, bet fakts:(

    a gribu:) un tad nu paliek melnās naktis, kad nežēļīgi nāk miega:( un žāvis:( un nogurums:( un tad vēl viss, kas seko iepriekšminētajam..


    es jau neko - tikai pažēloties gribējās...........

    lai dzīvo karsta vanna:)
    Sunday, August 27th, 2006
    11:33 am
    par to pašu...
    ne par seksu - par audzināšanu un mācīšanu. cik daudz mums ir tiesības līst otra dzīvē un mācīt viņa bērnus un vai vajag to darīt vispār? un ja vajag - kāda brīdī un kādā izpildījumā? vai tas ir gana taktiski un vai gadījumā šadā brīdī mēs neaizskaram mammas/lauvenes jūtas? Vai mēs varam mērīt visu pēc vienas mērauklas, kas ir subjektīvi pareizā? vai ir kāds, kurš visu zina labāk?

    vai tā ir? un vai tieši tas, ko mēs zinam ir pareizākais? un - vai mūsu padoms vienmēr ir vietā un laikā?
    Monday, August 21st, 2006
    10:25 pm
    otrdiena
    nepatīk jau tagad, jo diena, kad vajag. kad vajag tikties ar radiem, kad vajag satikt tos, kuriem par tevi nospļauties, jo šajā otrdienā mēs visi kopā atvadamies no viena savējā...no manas vecmāmiņas.

    es neraudu. nezinu, kapēc. varbūt sevi sargāju, varbūt nepieņemu notiekošo. un saprotu tikai vienu - negribu braukt
    negribu redzēt viņu zārkā un saprast, ka nekur vairs viņa nekad neies, un mēs nekašķēsimies par bērnu audzināšanu un neiešu vairs savās retajās ciemošanās reizēs pie viņas ēst konfektes, mandarīnus un spuroties pretī, ka nav man Rīgā bads...

    - gribu paturēt viņu prātā jauku, ar krievu akcentiņu, sirmiem matiem, smaržojošu pēc konfektēm un vienmēr maliet saīgņotu. tādu, kura skrien un skrien un skrien, lai tikai visiem būtu labi, tādu, kura piemin veco papu, kad vien iečīkstas sirds, tādu, kura ucina savu mazmazdēlu un lutina pārlieku...viņa gribēja mazmazdēlu un sagaidīja:)


    mammai saku, ka viņai tagad labi, ka viņa satikusi savejos un visi ir kopā - paps, viņas mazais dēliņs, māsas un brāļi. bet vai tā ir? despots viņa bija, īstas krievu asinis, viena no 16 ģimenē, izjutusi uz savas ādas blokādes laikus, izjutusi cīņu par sevi un savējiem, i pazudusi i atradusies kara laikā...mans varonis. un tagad ir iestājies mūžīgais miers...


    es raudu, beidzot raudu........man tā vēl gribētos, bet ir par vēlu...vēl rītdiena,kad liksim puķes uz viņas kapa un tad vairs tikai fotogrāfijās...

    es noliecu galvu tavā priekšā...paldies tev un lai tev ir tur augšā labi, viegli un gaiši...es zinu...
    Tuesday, July 25th, 2006
    3:19 pm
    es vāros dusmās!!!
    īrnieks, izlemj pats iet prom un PIEPRASA KOMPENSĀCIJU - kur tas dzirdēts? par ko? 200 Ls, ja pats maksājis 7 gadus 45 Ls mēnesī par divistabu dzīvokli - idiots!!! un mans dārgais grasās maksāt...un es jau gana klausos, ka visas kredītkartes ir tukšas un ka nezina kā parādu atdot. a paliekošais dzīvoklis vēl pēc remonta brēc, kuru arī jātaisa, utt........nu b.............
    Friday, July 21st, 2006
    2:31 pm
    Un sākas viss no gala...
    sviests. Pirms gada teicu, ka nekad vairs. Šodien notiek tieši tas pats. Atkal. Un domāju tieši to pašu, ko toreiz - ka nevajadzēja un ka nebūs labi...Bet nē - tiekam atkal pierunāti...Es jums nekad neatsaku.............blaaaaaaaaaaaaaaaaa....

    un atkal esam iekrituši - stulbums vai kas???


    I hate this day!
    Monday, June 26th, 2006
    9:43 am
    Pēc Jāņu sindroms...un vienkārši skumji...
    pirmdienas rīts.

    Ofisā skan kantri mūzika un labā atmiņā pirms nedēļas mācītās līnijdejas...Bija jautri...

    Šodien ieeju tautas lielajā atkarības lapā draugiem.lv un lasu galeriju nosaukumos - visi bija pillā...
    Izsmeļoši
    Vai to vajag pasākumos? Kolēģe ar sajūsmu stāsta par "3 dienu plostu" uz Gaujas. Nu super!!! cik tur trūkst līdz Latvijas statistikas vairošanai? Un tad Zivtiņa kungs ši rīta ziņās stāstītu par vairāk gadijumiem.
    Lai gan, ne vienmēr jau cieš tie vainīgie - precīzāk - parasti tie necieš un cieš nevainīgie, kas vienkārši tur bijuši, kur nevajadzēja.
    Tā pirms 4 gadiem aizgāja mana draudzene. Gandrīz četriem. Jauna, skaista meitene, maza jauka dēliņa mamma un sapņos par meitiņu Alisi. Tā pavisam dumji. Tikai iedeva auto cilvēkam, kuram nevajadzēja. Palaida pie stūres, pati apsēdās blakus. Un tad, pēc minūtēm desmit, viens līkums, ceļa zīme un viņas vairs nebija. Emīla mammas vairs nebija. Manas jaukās, smaidošās draudzenes vairs nebija.
    Pēc kara visi grudri - teicām, lai nebrauc, auto neleca, visas zīmes bija uz to, ka nevajag braukt - bet neviens neturēja - tipiski - nelienam jau citam palīgā, neies jau mācīt, lieli cilvēki - pasarg Dies! Ka tikai pašam labi...
    Atceros svētdienas rītu un sava tēva balsi telefonā - brauc mājup - viņas vairs nav. Un šoks - nav asaru - man sāp un nav asaru...Es nevarēju raudāt. Ne tad, kad g;aju pie zārka, lai atvadītos. ATceros tikai to - viņa izskatījās bezgala jauka un tikai aizmigusi. Nebija asaru arī tad, kad jau kapos, visi atvadījās un vēra zārku ciet. Nebija nekā - tikai bezgalīga sāpe. UN mazais puika, kurš meklēja mammu...Sāp joprojām, viņai tik daudz vēl vajadzēja izdarīt, paveikt. Puiku izaudzināt!
    Kapēc tā notiek? Nav atbildes. Tas ir tik netaisni, tik nežēlīgi. Un tā notiek...Par katru clvēku, kurš aiziet jauns man sāp...ļoti sāp. Gribu pasargāt sevi un savus mīļos. Mani dažkārt sauc par bailīgu un zaķpastalu, kad atsakos no ekstrēmām lietām un darbībām. Bet es tikai gribu savu puiku izaudzināt...Es gribu dzīvot...


    Pēc Jānu sindroms? Varbūt tās domas, jo tuvojās tā diena, kas izdzēsa viņu no Pasaules grāmatas, lai atstātu ierakstus mūsu atmiņās? Es nezinu...Varbūt statistika? Nav ne jausmas... Ir tikai skaidrs, ka dzīvība ir ļoti vārga. Un saudzējama...

    Nebūs morāles par dzeršanu pie stūres. Būs tikai milzu vēlēšanās - sargiet sevi mīļie...un paldies par svētkiem, kas bija netipiski ļatviešu Jāņi - bez alkohola un trakulībām - jauki, sirsnīgi un mīļi...Paldies............
    Wednesday, June 21st, 2006
    1:33 pm
    mjā...joprojām Lietuvā
    un joprojām nesaprotu, vai tiešām viņi tik ļoti tuvāk Dienvidiem, lai šeit būtu karstāks kā pie mums?................
    Monday, June 19th, 2006
    4:39 pm
    vienkārši tāpat...
    ir tik karsti šodien...gribu jūru, sauli, smiltis, vīnu...martini ar ledu...daudz ledus...

    Negribu būt Lietuvā, nu nepatīk man šeit, gribu mājās...:( gribu brīvdienas! ļoti!
About Sviesta Ciba