Kad bernībā lasīju austrumu pasakas par džiniem, kas parādās, kad paberzē lampu, vienmēr iedomājos to lampu tādu nelielu naktslampiņu, ar bēšu abažūru, zem kura bārkstīs karājas bumbiņas. Tāpēc liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju Aladina lampu komiksos. Sajaukuši, nodomāju es. Vai nu zīmētājs un uzzīmējis nepareizi, vai tulkotājs, un priekšmets nemaz nav bijis domāts lampa.
To prikolu, kāpēc priekšmetu, kas viennozīmīgi vairāk atgādina tējkannu, sauc par lampu, neesmu sapratis līdz šai dienai.
Pieņēmis - jā. Sapratis - nē.