mana dienasgrāmata

svetku sajutas kaut ka sodien nav. diena ka diena - pamostos, apedu brokastis, uztaisu kafiju, dzerot kafiju izpildu majas darbu, nomazgajos, skrienu uz skolu, 2 stundas studiju grupa, pusdienas ar glazi vina, 2 stundas studiju individuali, locutorio ar meiliem un cibu, pec tam uz sporta klubu, uz veikalu nopirkt sadus tadus sikumus skolai un auglus vakarinam, vakara macities, kaut ko apest un tad gulet.

varbut svetku sajutas veicinasanai nopirkt pudeli vina? vai pierunat meitenes no Latvijas uz kadu restoranu vai cafe aiziet vakara?

ko jus darat, lai pievilinatu svetku sajutu? jo seviski tie, kuri patlaban ir arzemes?

viens koments mani uzvedinaja uz pardomam par klimatu seit.

ka jau mineju, mums te sogad ir neparasti karsts pavasaris - ap 30-35 gradiem gandriz katru dienu (sestdien bija iznemums, tikai 20, gandriz nosalu). un vasara bus pat lidz 40. un man jau tas loti patik, man vienmer ir paticis karstums. nu, luk, kas man liek aizdomaties, ir pasu argentiniesu attieksme pret savu klimatu - vini to vienkarsi nenoverte. pilnigi visi - gan skolotajas, gan avizu pardeveja kioska, gan kaimini kolumbiesi, gan visi saimnieki, pie kuriem es mekleju dzivokli - visi vaid un kunkst, ka ir sausmigi karsts un vasara bus vel karstak un neizturamak. viniem, luk, patikot vesums. mulki tadi. lai padzivo vienu ziemu Latvija vai Zviedrija - aukstuma un bez saules, tad gan vini redzes, kas ir ists aukstums. man un Tinai (meitenei no Zviedrijas) karstums patik loti, loti.

mmm... asado partija vakar bija vienkarsi briniskiga. bijam kadi 15 cilveki - vairaki argentiniesi, 3 kolumbiesi, 1 urugvajietis, 1 amerikanis (argentiniesiem gan nepatik, ka amerikanus no USA sauc par amerikaniem, jo ari argentiniesi esot amerikani, ta vieta esot jasaka estadounidosi - bet to es vel nevaru izrunat;-), 1 vacietis, 1 norvegiete, 1 daniete un 1 latvietis. visi, atskaitot mani, atri runaja tekosa spanu valoda, katrs ar savu akcentu, ka rezultata es diezgan maz ko sapratu no saviesigajam sarunam, bet bija jauki anuway. un kad runaja ar mani, vini centas runat lenak un vieglakiem vardiem. nu nekas, cerams pec paris menesiem bus jau vieglak (skolotaja mani sodien mierinaja, ka vina, kad bijusi Kuba, ari neesot neko sapratusi, kad kubiesi runajusi vieteja akcenta).

asado partija notika uz piemiliga un nedaudz bomziga majas jumta, no kura paveras skats uz Kongresu, daudzstavenem un blakus esoso tenisa laukumu. pats asado izpauzas tadejadi, ka jau laicigi, ap diviem tiek iekurinata parilla un uz tas salikta dazada gala un desinas (salchichas un chorizo). desinas ir gatavas pirmas un tad tas karstas nem nost no parillas un ed ar maizi (saucas choripan), piedzerot alu, diemzel Quilmes, kurs ka jau rakstiju, ir drankis. parak daudz desinu est nevar, jo tad aizdambejas veders un nepieteik vietas pasam asado, kurs ir gatavs tikai pec 2-3 stundam - suligs un garsigs, nedaudz taukains, bet tas pieder pie lietas. meitenes pa tam lagam ir ari sagatavojusas salatus (salatu lapas, tomati, sipoli, avokado, olives), ko var piekost pie asado. kad viss ir apests un vedera ir iestajusies patikama parpilditibas sajuta, visi turpina sedet saulite un dzert Fernet Branco ar kolu (nekas izcils, bet iedzert var). kad sak palikt vesaks un satumst, atlikusie viesi dodas leja uz maju un laiz pa apli mate kruzi ar verdosu mate teju. kaut gan saukt mate kruzi par kruzi un pasu mate par teju laikam gan ir nepieklajigi. tads interesants dzeriens, no sakuma liekas riebigs, bet ar laiku pierod. Diego apsolija man iemacit gatavot un dzert labu mate majas apstaklos. pedeja laika esot paradijusies ari mate baari, bet tie vel aizvien neesot seviski populari un ir orienteti uz turistiem, jo pamata visi dzer mate majas.

nu un tad jau ir klat 10 vakara un es, pieklajigs budams, atvados no majas saimniekiem un atlikusajiem viesiem ar draudzigu bucu uz vaiga, un dodos majup.

sodien pie mums ir besigi auksts - tikai kadi 18 gradi un rit sola tadu pasu temperaturu. tikai pirmdiena atsaksies ar kaut ko siltaku.

Maria Hose un Veronika ar katru dienu runa arvien atrak. viens no diviem - vai nu es parstasu vinas saprast vai ari kadu jauku dienu saksu saprast parejos porteños, kuri, ka baumo, esot vieni no atrakajiem spanu valodas runatajiem pasaule.

he-he, es te nemaz nejutos vientuls. nemaz nerunajot par lieliskajiem dzivokla kaiminiem - kolumbiesiem Diego un Ivanu, kas mani svetdien uz asado (tipa barbecue) uzaicinaja. un briniskigo skolas kolegi Fernandu no Brazilijas, ar kuru tagad katru dienu skolas partraukuma ejam pusdienas un runajam tikai spaniski. decembri un janvari mani apciemos vitals, savukart marta divi bijusie kolegi. ja nu vel kadam lidz 20.aprilim sanak seit iegriezties - busiet laipni gaiditi!

lai kaut ka atsvertu nezeligo risanu ikdiena, aizgaju pierakstities uz sporta klubu. klubs ka jau klubs, bet tomer ar divainibam. aizsuta mani no sakuma pie arsta uz veselibas parbaudi, nu labi, nevar jau sportot tapat vien uzreiz. parbaude izpauzas ka atbildesana uz kadiem 20 jautajumiem par sirds slimibam, epilepsiju, gibsanu, traumam un citam kaitem. nemot paliga vardnicu, uz visiem jautajumiem izdodas atbildet gan. tad man nomera ainsspiedienu, kas nezinamu iemeslu del izradas par meru normals - 120/80 (veiksmes formula - dzeriet daudz sarkanvina katru dienu;-). un tad seko pats interesantakais- lai iestatos sporta kluba, man nonem kardiogrammu, pec kam daktere ilgi un dikti kaut ko murmina spanu valoda, ko es vairs nesaprotu. galu gala vienojamies, ka principa jau ´es normal´, un es iegustu tiesibas sportot.

samaksaju savas 205 naudinas par menesi (nav i nemaz tik leti) un dodos ieksa. gerbtuve izraisa mani kultursoku- no sakuma censos noskaidrot, ka tikt pie kadas gerbtuves skapisa atslegas, bet izradas, ka skapisi ir tikai butaforijas- ir japargerbjas uz koka solina aptuveni 15 kvadratmetru liela telpa, teju grustoties ar citiem useriem, drebes jasastuka soma un soma jaatdod garderobistam, kurs pretim izsniedz numurinu. nu labi, personiska attieksme un drosiba, protams, ir pirmaja vieta. nu un pec tam jau sporta zale ka jau sporta zale, aparati gan izskatas nedaudz palietoti un no pagajusa gadsimta, bet skriet, kapt un ritenot var.

nosleguma iepriecinajumu sagadaja svari (nevis kaut kadi tur elektroniskie, bet tadi ar bidamiem atsvariem ka padomju laika), kas, neskatoties uz pedejas nedelas ieverojamo partikas paterinu, uzradija vien nieka 104 kg. ¡que bien!

Argentinas valdiba stridas ar vadosajiem ekonomistiem par inflacijas lielumu, kas, izradas, nav objektivs skaitlis, vismaz seit ne. valdiba saka, ka 8.4%, bet ekonomisti, ka 20%. valdiba smaucoties, lai iztelotu rozainaku stavokli pirms nakama gada velesanam un maksatu mazaku procentu par inflation adjusted bonds.

hmm. vakar restorana L´Aiglon man piedavaja nogarsot atnesto vinu, bet kaiminiem pie blakus galda, vietejiem, vienkarsi atvera pudeli un atstaja, bez jebkadas garsosanas. sajutos kaut ka speciali, nez uz ko tas?

Buenosairesa ir 130 muzeji (wow!), 110 teatri (cool!) un 26 bibliotekas (what?).