me extraña
lai kaut ka atsvertu nezeligo risanu ikdiena, aizgaju pierakstities uz sporta klubu. klubs ka jau klubs, bet tomer ar divainibam. aizsuta mani no sakuma pie arsta uz veselibas parbaudi, nu labi, nevar jau sportot tapat vien uzreiz. parbaude izpauzas ka atbildesana uz kadiem 20 jautajumiem par sirds slimibam, epilepsiju, gibsanu, traumam un citam kaitem. nemot paliga vardnicu, uz visiem jautajumiem izdodas atbildet gan. tad man nomera ainsspiedienu, kas nezinamu iemeslu del izradas par meru normals - 120/80 (veiksmes formula - dzeriet daudz sarkanvina katru dienu;-). un tad seko pats interesantakais- lai iestatos sporta kluba, man nonem kardiogrammu, pec kam daktere ilgi un dikti kaut ko murmina spanu valoda, ko es vairs nesaprotu. galu gala vienojamies, ka principa jau ´es normal´, un es iegustu tiesibas sportot.

samaksaju savas 205 naudinas par menesi (nav i nemaz tik leti) un dodos ieksa. gerbtuve izraisa mani kultursoku- no sakuma censos noskaidrot, ka tikt pie kadas gerbtuves skapisa atslegas, bet izradas, ka skapisi ir tikai butaforijas- ir japargerbjas uz koka solina aptuveni 15 kvadratmetru liela telpa, teju grustoties ar citiem useriem, drebes jasastuka soma un soma jaatdod garderobistam, kurs pretim izsniedz numurinu. nu labi, personiska attieksme un drosiba, protams, ir pirmaja vieta. nu un pec tam jau sporta zale ka jau sporta zale, aparati gan izskatas nedaudz palietoti un no pagajusa gadsimta, bet skriet, kapt un ritenot var.

nosleguma iepriecinajumu sagadaja svari (nevis kaut kadi tur elektroniskie, bet tadi ar bidamiem atsvariem ka padomju laika), kas, neskatoties uz pedejas nedelas ieverojamo partikas paterinu, uzradija vien nieka 104 kg. ¡que bien!