mana dienasgrāmata

mani besi ara, ka Buenosairesa vel aizvien nav ieks google maps. bardaks kaut kads, riktigs oldskools. lai atrastu celu no vienas adreses uz otru, visu laiku jalur karte.

btw, vietejie seit uz ielas luret karte neiesaka, jo tas liecina par tavu turistiskumu un pamudina vietejos sliktos puisus uzbrukt tev un aplaupit. un staigat ari vajagot tikai pa lielajam avenijam, no mazajam ielinam esot jaizvairas.

Veronika ierekomendeja, ka San Jose un Venecuelas ielas krustojuma atrodas 3 lieliskas estuves - katra uz sava stura - parilla, mariscos un pizzeria. uz juras zveru estuvi neaizgaju, jo pie tas 11 sestdienas vakara bija rinda. atnacu uz blakus esoso parillu (steikotava, grilletava), kas ari bija gandriz pilna, bet nu kads galdins man tomer atradas. klienti parsvara vietejie, nekada turisma, kaut ari ieksa ravejs nedaudz runaja angliski (kas ir diezgan netipiski, parasti vini seit angliski neruna). aceitunas (olives) ka uzkoda, lomo especial (kaut kada kruta liellopa kermena dala, es drosi vien pat latviski nezinu, ka to sauc) ka galvenais ediens un maza pudelite tinto. komplekta automatiski nak maza empanada (piradzins) - ta tas ir ari diezgan daudzas vienkarsakas estuves, ka ka uzkodu klientiem atnes mazo empanadu. viesmilis patikami profesionals, 50-55 gadu vecs, izskatas visu muzu sai industrija nostradajis (interesanti, kur Latvija paliek veci viesmili - vini visi ap 35 gadiem nomirst, vai?). aceitunas ka jau aceitunas, nekas ipass un par 10 peso vareja but ari bez kauliniem, bet lomo... meli vareja norit - miksts un suligs, mja ta ir ista Argentina. virtuve ar atrodas tepat blakus aiz letes, krasnis un uberkrutie pavari redzami ka uz delnas. vispar argentiniesi ir veli edaji, piefikseju, ka vel bez 15 divpadsmitos turpinaja ierasties apmekletaji un, ja tic celvedim, tad restorani lidz pat 1-2 nakti strada, dazi lidz pat 3. es gan ap vieniem pec 3 pudelitem vina noluzu un aizgaju majas gulet.

Quilmes alus ir baigais mesls, lai ari vietejie to ierekomende ka pasu labako vietejo alu. kaut kas tads uz Cesu alus pusi. nekad, nekad neperciet, ja vien tas ir iespejams.

toties loti labi varu ierekomendet Buller microcerveceria, kas pasi razo un pasi sava bara izlej 6 veidu alus, man vislabak patika hefeweissen - kaut kas lidzigs kviesu alum - un india pale ale - tipiski rugtens anglu ale. kamer dzeru dazados alus, nedaudz paplapaju ar blakus sedosajiem amerikaniem no Teksasas. vini pat nojauta, ka Latvija eksiste un kur tada atrodas, ta ka visi amerikani nebut nav aprobezoti (hm, un cik no mums var karte paradit Teksasu?). vini pat zinaja, ka labs alus ir tikai Eiropa, jo pavaicaja is this beer as good as in Europe?. es gan biju pieklajigs un atzinu, ka Sanfrancisko un Nujorkas mikrobruvetavas ari esmu dzeris labu labo amerikanu alu. un vel mes vienojamies, ka lai ari vietejie buenosairesiesi biede visus turistus ar aplaupisanu uz ielas, tomer seit uz ielas ir nesalidzinami droshaka sajuta neka Losandzelosa.

nu tatad esmu ievacies jaunaja dzivokli/istaba. diemzel Internets bus tikai 25. novembri, viniem te ilgi velk, un Diego ar Ivanu ari ir tikai tikko ievakusies. tadel kadu laiku savus apskatus rakstisu retak - no lokutorijiem un bez latviesu burtiem. bet nu ta ka esmu Interneta un Cibas atkarigais, tad jau reizi 2 dienas drosi ka ienaksu. ¡Hasta luego!

atkal smuks un silts laiks ārā, nomācies, bet nelīst kā bija solīts. nav ko sēdēt mājās sestdienas dienā tik ilgi, aiziešu uz kapiem Evitas kapiņu atrast. gaidiet fotoreportāžu.

cielito lindo, neskatoties uz skaisto nosaukumu (zilās debestiņas), tomēr nebija laba izvēle. sastāvā ietilpst vodka, ananāsu sula un curacao, kas piedod dzērienam skaisti zilu krāsu, kā vara vitriola šķīdumam, no kura skolā ķīmijas stundā izkrita zilas recekļainas nogulsnes (pielejot NaOH pie CuSO4, man šķiet, bet kas gan to vairs atceras). tad, lūk, bāram bija interesants biznesa modelis - pie ieejas samaksā 15 peso (ls 2.50) un visu nakti dzer cik gribi no piedāvātās dzērienu kartes. šāds biznesa modelis nepieradušam latvju organismam otrā dienā izsauc mērenas paģiras. Latvijā bārs ar šādu biznesa modeli (un šādu cenu!) jau sen būtu nobankrotējis, bet šeit viss ir OK, nav tie argentīnieši tādi žūpas kā mēs.

nopirku un apēdu puskilo svaigu zemeņu. mmmmm. ļoti garšīgi.

interneta kafejnīcu, no kuras var veikt arī lētas telefonsarunas te sauc par locutorio. mēs te nedaudz paskypējām ar vitals par šo un to, un viņam ienāca prātā skaista vārdu spēle, ka tā drīzāk varētu būt trakomāja, no vārda loco - traks.

daļai argentīniešu patīk sasveicinoties bučoties uz viena vai abiem vaigiem. katru dienu tādejādi sasveicinos ar savu skolotāju Veroniku. un ar dzīvokļa saimnieci, no kuras īrēšu istabu, arī - kaut arī redzējāmies tikai 2 reizes. priekš "vēsā" latvieša diezgan nepierasti. ceļvedis stāsta, ka tā mēdzot sasveicināties arī vīrieši savā starpā, bet to vēl neesmu pieredzējis. nu nekas, vēl daudz laika...

un vēl Veronika atvadoties vienmēr tā seksīgi saka chau un šķelmīgi pasmaida. jā, chau te, atšķirībā no Latvijas, saka tikai atvadoties.

UPD. atcerējos, ka Londonā mēs ar Ievu un Ilzi arī bijām pasākuši sabučoties, gan tiekoties, gan atvadoties. un ar Viktoriju Latvijā arī. pasaule samazinās, cilvēki paliek tuvāki un draudzīgāki.

šodien maksāju par skolu par pirmo nedēļu un no manis tikai 400 peso paņēma, kas ir cena par 20 grupu nodarbību stundām (4 stundas dienā). bet reāli man katru dienu bija 2 stundu grupas nodarbība (he-he, no 2 cilvēkiem grupa) un 2 stundas individuālā nodarbība, kas pēc pricelista maksā 520 peso. bet direktore Judit Silvana Sexer (kas par uzvārdu!) teica, ka tā nav mana problēma, ka viņi grupu nevar nokomplektēt. ļoti patīk man tāda attieksme. ietaupītos 120 peso varēšu nodzert, sanāks ap 10 pudelēm vīna.

vēl te viņi pārāk neaizraujas ar jūsošanos, vēl mazāk kā Latvijā. Seksere (kuru satiku pirmo reizi) aizrādīja, ka attiecībā uz viņu Usted formu (kas ir tipa pieklājīgs "tu") var nelietot, viņa nejūtoties ne tik veca, nedz arī tik svarīga. citās Latīņamerikas valstīs vēl tā, bet Argentīnā, un jo sevišķi BA, nē.