Garastāvoklis:

ar cerīgu skatu nākotnē

par motivāciju
man te vedjmah pavaicāja "klau, a ja jums tas ir darba vajadzībām - tā dzīve Albionā - kālabad pašiem jāīrē mitekļī? drausmīgi nežēlīgi kautkā" un es padomāju, ka jautājumu par motivāciju vajadzētu publiskot, ne atstāt komentāros.

nē, dzīve Albionā ir paša izvēle. manam darbam daudz labāk patiktu dzīve Latvijā vai Nordikā, bet mēs kaut kā tomēr vienojāmies. Londona ir mana sapņu pilsēta vēl kopš laika, kad nebiju piedzimis - mana māmiņa bija Londonā 60.to gadu beigās un es visu bērnību un jaunību dzirdēju viņas atmiņas + vēl specializētā angļu valodas klase (un māmiņa kā angļu valodas skolotāja mājās papildus skolai), Lenin in London, Places of interest in London un visi pārējie skolas topiki - tas viss manī izraisīja dziļas ilgas pēc šīs pilsētas un valsts. Londona bija viens no maniem pirmajiem patstāvīgajiem ārzemju ceļojumiem, uzreiz tikko British Airways atvēra nosacīti lētos reisus studentiem vēl 1997.gadā. kopš tā laika esmu bijis Londonā vismaz 5 reizes un katru reizi šī pilsēta mani ir pilnībā apbūrusi - ar vēsturi, ar mākslu, ar arhitektūru, ar plašajām izklaides iespējām, ar cilvēkiem, ar transporta sistēmu, ar savu liberālismu - to visu burtiskā nozīmē esmu uzņēmis kopā ar mātes pienu un šeit vienmēr esmu juties lieliski. arī tagad nu jau noīrētajā dzīvoklī jūtos gluži kā mājās (dzīvoklis ir vienkārši lielisks, bet par to - atsevišķi). vēl jau gan tikai 4.diena šai pilsētā, bet es jūtu, ka mēs sapratīsimies.