un vispār, mana dzīve ir kā riktīga ziepju opera. es gan tikai vienu esmu redzējis - to pašu "Verdzene Izaura", ko laikam visi daudz maz mana gadagājuma cilvēki ir redzējuši.

tiesa, dzīvei ir viena liela priekšrocība salīdzinājumā ar ziepju operu. lai arī cik gara nebūtu ziepene, kaut kad iestājas happyends (vismaz Izauras gadījumā iestājās, cik atceros). dzīves happyends ir savādāks, kā anekdotē: "kā filma?" - "ar laimīgām beigām: visi nomira", bet nu līdz šim happyendam vēl kāds brītiņš (cerams!) jāpaciešas...