pārpublicēšu arī šeit komentu uz šo, šķita aktuāli.

kaut kā tā ir sanācis, ka man vienlaikus ir salūzuši abi telefoni, jau kopš piektdienas. uzpostēju facebookā uz sienas, ka, ja kādam ko vajag, lai raksta e-pastu vai lai raksta uz sienas FB. un neko, nekādu trūkumu neizjūtu. citādi visu laiku kaut kāds nemiers mocīja paskatīties telefonā, vai tik atkal kāda liktenīgā sīkziņa nav atnākusi. toties tagad viss labi un mierīgi: saproti, ka nevienam īstenībā neesi vajadzīgs.

nedaudz atgādina 90.tos, kad vēl mobilie nebija tik populāri: nu visu taču varēja izdarīt tāpat,- gan randiņu sarunāt, gan pasākumu ar draugiem noorganizēt. bez tam, pret tādu reālajā dzīvē vai pa fiksēto līniju sarunātu randiņu ir lielāka atbildības sajūta: nevari 10-15 minūtes pirms tikšanās atsūtīt sīkziņu, ka neieradīsies, jo...