Confusion is my constant state of mind...

Neko vairs nesaprotu, ne pasauli, ne sevi. Dažādi jautājumi bez atbildēm, pārdomas, kuras tik un tā nekur nenoved, un nepiepildāmi nomoda sapņi... Lieka laika šķiešana, nepārtraukta trauksmes sajūta, nepadarīti darbi - tāda ir mana ikdiena!

Jūku prātā!

Sapņoju par siltumu, par apskāvieniem, par satraucošām izjūtām, un tad sāpīgi atgriežos realitātē, kur eksistē tikai "nākotnes", "priekšapmaksas" un "izvēles" līgumi...

Vēlos bašam kājam paskriet pa pļavu, pīt sev vainagu, smieties un lēkāt! Tad atpūsties, vērojot mākoņus skrienam - ha! viņi skrien, bet es guļu! Gribas brist pa jūru un tad slapjām pēdām pa smiltīm, lai smiltis līp, nu un! Zilas debesis, priežu smarža, nekur nav jāsteidzas, tikai jābauda mirkļi!