Kā pa Jāņiem
Ar riteni uz Baložiem. Pa šoseju, brīnoties par mazo mašīnu plūsmu. Nogriezties uz lauku ceļu, baudīt svaigo gaisu, vērot garām aizlidojošās bezdelīgas, ieklausoties griezes balsī. Caur priežu mežu, atkal pa ceļu. Bez lietus, bez starpgadījumiem. Galā tiku pat ātrāk nekā Elīna ar autobusu. Un pusceļā jau uz Svetas māju mūs abas pārsteidza lietus. Sākuma rets un smalks, tad nedaudz stiprāks un stiprāks, pievienojoties vēsam vējam. Mati slapji, līp pie kailajiem pleciem. Ūdens strūkliņasplūst pār ādu aiz jaciņas, saslapinot arī to. Dievinu! Būtu man svārki un basas kājas, es dejotu pļavā, purinot slapjos matus un uzsmaidot debesīm. Lietus skūpsti..