Vienīgi cerība, ka reiz tas viss beigsies, iedvesmo mani nepadoties, turpināt klabināt klaviatūru, rindojot bezjēdzīgus vārdiņus rindiņās, tādējādi piešķirot tiem jēgu. Pašlaik šķiet, ka es viena pati spētu uzrakstīt pusi no tā darba.. Jau ir treša lapaspuse, un es tikai iesildos. Turklāt, neko daudz tagad nevar vēl rakstīt, jagaida intervija ar Andersu. Bail? Jā, pat ļoti. Dotu priekšroku sarunai ar Diānu, bet Anders ir vairāk informēts par skolas stratēģiju.

Cīnos ar vēlmi visu pamest, skriet mājup, lai ieritinātos sava gultā. Tik nelabi.. Spēju domāt tikai par siltu tēju un mikstu gultu..