Velo kā pilntiesīgam satiksmes dalībniekam ir jābūt iekļautam vispārējā transporta politikā, lai kaut kas mainītos. Daži veloceļiņi šur tur ir labi, bet uz vispārējā fona nekam nelīdzēs, ja visa pilsētas (vai valsts) infrastruktūra nav veidota, ņemot vērā velo klātbūtni.
NL 50-60ajos gados bija izteikta autobraucēju zeme, lielā daļā pilsētu plānojums bija pakārtots autovadītāju ērtībām. Daudzi vēsturiskie kanāli tika aizbērti, lai dotu vietu plašām ielām.
Tad valdība izlēma, ka šai nostādnei ir jāmainās un sistemātiski sāka iekārtot velo joslas/celiņus, pielāgot luksoforus un ceļu satiksmes noteikumus velo klātbūtnei utt.
Un teikt, ka velo Rīgā nav vietas, ir absurds. Tik daudzās vietās ir 5m platas ietves, kuras varētu sašaurināt, nodalot skaidru velo joslu.
Tas tā, mani 5 centi :)