Budapešta bija fantastiska. Dikti žēl, ka darba dienas ieilga līdz četriem, pieciem, un tad jau tumšs. Ar kolēģi gan izstaigājām un vismaz no attāluma apskatījām dažas no pilsētas skaistākajām vietām. Un vakariņojām visdažādākajās ēstuvēs un restorānos. Uz nedēļas beigām bija jau nedaudz grūti atrast sarunu tēmas, cik tad stundas var pavadīt ar gandrīz svešu vīrieti, līdz aptrūkstas runājamais. Labi, ka ar viņu vēl viegli runāt... Ar dažiem citiem man šīs piecas dienas būtu izvērtušās par murgu.

Ceturtdienas vakarā satikāmies ar citu kolēģi, ungāru, kurš mūs aizveda uz, manuprāt, fantastiskāko vietu Budapešta. Szimpla Kert bāru.