Pietrūkst veldzējošo ūdens glāstu pār manu sakarsušo ķermeni, ienirstot siltajā Melnās jūras zilgmē. Pietrūkst pielipušo svārciņu sajūtas, karstuma, tveices, kad vienīgais glābiņš ir pusnakts gaiss. Vēlos naktis, kad, guļot mazā maiciņā un šortiņos zem plāna palaga, ir karsti. Vēlos dienas, kad saldējums kūst, tikko izņemts no ledusskapja. Vēlos. Sapņoju. Par kalniem un bezgalīgas jūras tur, pie tālā horizonta. Par vīnogulāju plašajiem laukiem, par smalko ozoliņu birzīm, par spožo sauli koši zilajās dienvidu debesīs. Ilgojos. Pēc saviem mīļajiem, tuvajiem. Pēc dienām, kas brīvas no raizēm un bēdām, kad ir tikai smiekli un laimes sajūta.