Uuuu, куда техника дошла. Sēžu ar savu otro tējus krūzi pārdzīvojošo datoriņu vilcienā uz Kopenhāgenu un baudu bezvada interneta sniegtos priekus.

Smieklīgi. Brauciens ilgs vēl apmēram divarpus stundas, bet blakussēdošā ģimenīte jau ir notiesājusi mājās sagatavotas maizītes un tagad piesmirdina vilcienu ar M&M's konfektēm. Ugh!

Ķeršos klāt kāzu apsveikuma rakstīšanai. Kādu valodu izvēlēties, ja līgava ir krieviete no Latvijas, līgavainis ir vācietis, bet savā starpā mēs sarunājamies dāniski?



Man jau tik dikti pietrūkst mīļotā. Šī ir pirmā reize divu gadu laikā, kad es ceļoju bez viņa. Savāda sajūta...