Turp un atpakaļ
Prieks, ka beidzot omīte apciemota. Nepilnas divas dienas, tas gan, bet diemžēl ilgāk nespētu izturēt! Nekur ne aiziet, neko, sēdēt tik četrās sienās un pa logu skatīties. Ceļā gan skaisti. Garām slīd pārplūdušas pļavas, priežu-egļu meži un plaši lauki, kuros jau sadīguši koši zaļi asni. Aizlido stārķis, aplokā ponijs ganās. Skaisti!


Tomēr.. Braukšu uz Dāniju. Pirmo reizi uz lielo Eiropu! Pirmo reizi! Tomēr!!