Pašlaik es ļoti vēlos iespert mīļotā māsai. Vai mātei. Drīzāk gan viņai, jo tā ir viņa, kas visam pagastam ir izstāstījusi to, ka viņas dēls tiekas ar ārzemnieci. Vai arī priesterim, kam radās "ģeniālā" doma par rakstu savai baznīcas mēnešavīzei?

īsāk sakot, mūs vēlas intervēt tai baznīcas avīzei. Par mūsu attiecībām. Par manām izjūtām, pārceļoties dzīvot tik tālu, par mūsu pieredzi, grūtībām, ar kurām mēs sastapāmies kā jauktais pāris.


No otras puses - nedaudz uzjautrinoši. Droši vien teikšu jā. Tas liek justies nedaudz kā slavenībai :D