Titurga
Mazas pīlītes, pavisam maziņas. Pēkšķot peld pa ezera gludo virsmu. Saules jau sen nav. Man nedaudz salst pēc ātrā brauciena ar riteni. Bet tomēr apstājos - gluds ezers, meža robota mala, pīles un karaliskais gulbis. Kliedzoši balts! Pat nepieklājīgi balts uz apkārtnes pelēkmelnā fona. Kā atgādinājums, ka arī dzīves tumsā ir gaišais, skaistais, neskartais.